|
December 16th, 2005
10:50 am - par to pašu, lai arī secinājuma jautājums jau izskanējis
|
Comments:
Var izprast lasiitaa texta jeegu un saakt nekritiski par to juusmot, vai noliegt, ja kritiskaa domaashana nav paaraak attiistiita.
jūsmot par tekstu. jūsmot par domu. par izteiksmi. var visu ko. atkarīgs arī no teksta formas - dzeja, stāsts vai jaunākās ziņas.. nepiekrist jēgai, nesaprast galu galā. ar tekstu var būt visādi. bet, ja runā par tekstiem, kas attiecas uz pasauli, cilvēkiem, dzīves jēgu etc., tad, manuprāt, ir svarīgi saprast to domu un izjust caur sevi. es saku - izprast.
Tu saki pieņemt! nevis izprast;), jo apgalvo, ka, ja vien es būtu izpratusi, es nespētu nepieņemt... Bet tā nu gan laikam nav - var nepieņemt to, ko izproti (viedokļu dažādība, piemēram), bet var pieņemt un dzīvot ar to, ko vēl neesi līdz galam izpratis...
Ko es saku? Kādā kontekstā? Pieņemt un izprast nav viens un tas pats, loģiski. Var izprast un pieņemt, vai izprast un nepieņemt, vai neizprast un nepieņemt. Bet nekad nevarēs neizprast un pieņemt, jo tad tas nebūs pamatoti un loģiski.
Nu, re, nonācām pie saknes - domāju, ka izprotu Tavu nostāju, bet nepieņemu, manuprāt, Tev joprojām ir pārāk daudz jautājumu, atbildes uz kuriem Tev ir aksiomatiskas. Varbūt nav bijušas situācijas, kas nostāda aksiomas hipotēžu pozīcijā;))
es atkal nedomāju, ka Tu izproti. tad nebūtu tādu tekstu, kādi tie ir. atbildes, kas ir man, nav Tev. tas arī viss. vari spriest un analizēt, aksiomatiskas vai provokatīvas, neloģiskas, tas neko nemaina. Tās ir iegūtas ne vienā dienā, tās ir apzinātas un izjustas. bet, man liekas, Tu to nesaproti..
Vienīgais, ko saprotu - Tu esi augstprātīga savā pārākuma pārliecībā un vēl Cilvēki, kas patiesi piedzīvojuši atklāsmi un izparatuši lietu kārtību, nemēdz ar to lielīties - tikai savā būtība patiesi lieli, brīvi, gudri, zinoši un, jā, arī pašpietiekami cilvēki spēj būt augstsirdīgi, vienkārši un cēli. Nevis tā rīkoties, bet BŪT tādi:)))
Bet ko es te - mani teksti nespēj pacelties Tavas atziņas augstumos;)))
Tātad neko nesaproti. Augstprātība un pārliecinātība ir divas dažādas lietas!
Tur jau tā lieta, ka sapratu - pašpārliecināta esi:))) Būs jau Tev vēl iespēja to pārliecību apšaubīt;)) Būs!!! No tā vēl neviens nav izbēdzis!:)))
Nē, nevis pašpārliecināta [i tālu ne..], bet par tām lietām, ko saku, esmu pārliecināta. Par citām varbūt neko nezinu. Un, ja sāksies diskusija par atomfiziku, es varēšu sēdēt maliņā un klusām klausīties un justies kā muļķe.
Bet iedomaajies cilveeku, kursh izprotot textus vislaik tiem piekriit - vinja uzskati vareetu mainiisies gandriiz peec katras izlasiitaas graamatas :)
nuu, tad tā ir lupata, ne cilvēks ;P vai arī jauns cilvēks, kas tikai veidojas.
bet tieshais ceelonis ir kritiskaas domaashanas truukums.
Kritiskās domāšanas?.. Hmm.. Varbūt vienkārši nav izveidojušies pamatvērtības un nav skaidri dzīves pamati. Lai vērtētu tekstu, jābūt viedoklim. Bet viedoklis veidojas līdz ar pieredzi.
Veertiibu esamiiba neizsleedz nekritisku attieksmi pret to kas atshkjiras no tavaam veertiibaam.
tad cilvēks vienkārši skaidri apzinās, ka tās ir citas vērtības, "ne viņējās".
Apzinaaties citas veertiibas nenoziimee taas uzreiz noliegt
Bet nozīmē arī to :P Ja kaut kas nav mans, es to nepieņemu.
Ups, nu tā jau gan ir aprobežotība:( Ne Tava, viedokļa aprobežotība, kas spēj ik katru lietu, kas attiecas uz vairāk nekā vienu cilvēku, novest strupceļā un bezjēdzībā
Tie kuri vairs nav speejiigi neko jaunu pienjemt, savaa attiistiibaa ir apstaajushies.
Kaut kā tā secība savirknējusies - dīvaini - pusaudzim nav kārtīgas pieredzes, tātad viņa viedoklis nav no svara... Tikai tad, kad būsi ticis skaidrībā ar pamatvērtībām, pamatiem un viedokli, drīksti būt kritisks savās domās... Nu, beidz, tam nu gan nevaru piekrist
par to, ka viedoklim vajadzīga pieredze? palasi dažus ierakstus atpakaļ;))
es neteicu, ka jaunieša viedoklim nav nozīmes. |
|