|
December 16th, 2005
10:50 am - par to pašu, lai arī secinājuma jautājums jau izskanējis
|
Comments:
gribi teikt, ka jauns un cits ir viens un tas pats?
ne gluzhi - "jauns" (kameer tu to neesi pienjeemusi) ir tas "cits", bet "cits" var arii nebuut "jauns"
o, jā! bet attiecībā uz viedokļiem.. var nepieņemt citu viedokli un tomēr nebūt aprobežots. ja to citu izproti. ar jaunu viedokli ir tieši tā pat. runa ir par to, kā tie atbilst jau esošajiem. un var būt dažādi.
Bet ja tu nepienjem , tad tu automaatiski sho viedokli "noraksti".
Pienjemt cita viedokli, kam nepiekriitu, manaa izpratnee noziimee, ka tu pashlaik nepiekriiti tam viedoklim, bet gadiijumaa, ja nu tam viedoklim par labu laika gaitaa rodas nopietni argumenti, tu esi gatavs paarskatiit sho savu nostaaju. Jo parasti cilveeki, ja piekjeras kaadam viedoklim, tad vinji pie taa meedz tureeties ar nagiem un zobiem, un ja noskaidrojas fakti kuri runaa pretii zhim viedoklim, tad vinju deviize ir "jo ljaunaak faktiem" :P
Kāpēc.. Ja nepieņem priekš sevis, tad nepieņem. Kāpēc būtu viss jāpieņem? Nepieņemu, jo tas nav mans, man tas neder. Man neder 34. vai 40. izmērs. Man der 38. :) var nepieņemt, bet piekrist ;P Un vispārtīgāk ir pieņemt sev viedokli, izsverot visus faktus un apzinoties savas sajūtas. Tā, jā. Tad pēc 10 gadiem nebūs jāšķir laulība un jāmaina testaments.
Citiem vaardiem sakot, neesi speejiiga pati sev atziit savas kljuudas (pienjemot ka esi uztveerusi mana ieprieksheejaa texta jeegu).
Cik loģiski Tavi spriedumi :D Pirmkārt, esmu. Otrkārt, kāds sakars ar mani!? par sevi negribi parunāt? Kā Tev ar pretēju viedokļu uztveršanu? :P Un Tu neatbildēji, kāpēc kādam būtu viss jāpieņem? Kāpēc nevar izšķirot, ko pieņemt un ko ne?
From: | jaaklis |
Date: | December 16th, 2005 - 02:02 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Runa iet par iespeeju atziit savas kljuudas ja izraadaas, ka esi noshaavusi garaam t.i. shajaa gadiijumaa pienjemt to ko neesi pienjeemusi pirms tam. Vai arii tu sevi atziisti par nekljuudiigu oraakulu?
From: | jaaklis |
Date: | December 16th, 2005 - 02:02 pm |
---|
| | | (Link) |
|
to pat es saprotu :)
Nē, runa nekur neiet. Ja tev iet, laimīgu taciņu :P Mēs te iepriekš runājām nevis par MANI, bet par pārliecībām un viedokļiem vispār. Kāpēc kādām būtu kaut kas jāpieņem, ja tas nav personīgi pieņemami, m? Grūti pieņemt, ka kaut kas var nebūt pieņemams? Kāpēc pieņemt, ka nogalināt kādu ir normāli, ja tā neliekas? Kas tur ir nekļūdīgs? No slepkavas viedokļa - jā. Bet citam tas var likties nepieņemami.
From: | jaaklis |
Date: | December 16th, 2005 - 02:08 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Un ar ko slepkavas viedoklis būtu nepareizāks par tavu?
Un kurš teica, ka nepareizāks? katrai lietai ir vairākas puses. Domu uztver - man ir nepieņemami tas, kas tev, tev - tas kas man. Un kur ir pareizība? Tā ir abiem. Skatoties no katra individuāla redzējuma. Atnāks vēl kāds trešais un teiks - nē, man ir taisnība. Un kurš izšķirs, kā ir patiesībā? Katram ir sava sirdsapziņa un pieredze, lai izšķirotu, kas viņam ir atbilstošs un saprotams un kas nav.
jap, piekrītu un drusku piebilstu - un ar ko kara laikā veiktās slepkavības ir mazāk slepkavības nekā mierlaikā? - tikai uzvarētājus netiesā, tikai obligātais karadienests kara apstākļos ir neizbēgams, tikai virspavēlnieka un komandiera pavēles neapspriež, ja?
Un kāpēc man pieņemt, ka cilvēku un viedokļu dažādības neakceptēšana ir pareiza??? Un kurš ir tās absolūtās mērauklas turētājs - Saeimas deputāti? P.S. Norādīt uz valodas kļūdām šādā veidā - tas nev nedz pieklājīgi, nedz par Tavu izglītību liecinoši;)) Un pati jau ar mēdz kļūdīties, vai ne tā? Piemēram, vēstulē, arī elektroniskajā, lietojot uzrunas formu TU, rakstīt šo vietniekvārdu ar mazo burtu... ui, ui, ui, kur nesmuki;)))
Vari veelreiz iedziljinaaties manaa textaa lai saprastu, ka mees visi varam kljuudiities. Speeja atziit savas kljuudas prasa ne mazaaku viirishkjiibu, kaa speeja tureeties pie saviem uzskatiem, par kuriem esi paarliecinaats.
Lab es ir mazliet noguris no shiis spamoshanas un tinos prom
Kāpēc Tu domā, ka es nezinu, ko nozīmē kļūdīties? Un to atzīt? Tikai Tu joprojām neatbildi, kāpēc kādam būtu jāpieņem jebkas ko kāds cits ar pārliecību saka? Nu dzīvē taču tā nenotiek. Katrs ir atšķirīgs un pieņemt kaut kādas patiesības atbilstoši savai pieredzei un pārliecībai. Nekļūs muslmanis par pareizticīgo, ja nebūs tam kādi ļoti nopietni iemesli. Varēsi viņam stāstīt, cik uziet, cik slikti ir spridzināt gaisā simtiem cilvēku, viņš Tev uzspļaus no 5.tā stāva..
Eh.... tu esi tipisks piemeers cilveekiem, kuri nespeej uzklausiit to "citu" argumentaaciju. Taadeelj uzskatu turpmaaku diskuteeshanu ar tevi par bezceriigu. Tagad to4 usjo.
KURĀ GALĀ ES TEVI NEUZKLAUSU?!?! jptvm! es taču prasu, kāpēc kādam ir jāpieņem par absoūtu viss, ko kāds pasaka?! Es lieliski māku uzklausīt un lieliski saprast, vai man tas aizķer vai ir galīgi garām.
Jā, bet kādēļ tad pati visu laiku pukojies, ka parastie mirstīgie, kas nav piedzīvojuši atklāsmi, nesaprot un nepieņem??:)) kāpēc Tu uzskati, ka Tav patiesība ir ĪSTĀ???, kuru visiem nāktos pieņemt kā pašsaprotamu un neapstrīdamu?
nepiesien man īpašības, kas man nepiemīt! man ir MANA patiesība. grūti saprast? es nekur nevienam neko neuzstiepju, bet esmu stabila SAVĀ. kāpēc citiem nav pretim sava? tikai uzbraucieni. tukši salmi.
Par to laulību gan - nospļaujies trīs reizes, jo Tava pašpietiekamība tomēr var būt kādam nepietiekama vai pāri paliekoša...
Redz, par to jau tieši Tu nevari būt pārliecināta;))) Tu vari nojaust, ticēt, cerēt, bet zināt... Neziņa ir dziedinoša:)))
Bet es, varbūt, to, ko Tu tikai vēl uzzināsi, varbūt... Var taču tā gadīties;) P.S. Tas, protams, nav par Tavām laulībām, jo gar tām man toč nav nekādas daļas. Un tas, patiešām, bez jokiem un glupošanās, ir labi, ka esi droša par savu tuvāko! To es sev arī ļoti gribētu. |
|