|
December 16th, 2005
10:50 am - par to pašu, lai arī secinājuma jautājums jau izskanējis
|
Comments:
Tu saki pieņemt! nevis izprast;), jo apgalvo, ka, ja vien es būtu izpratusi, es nespētu nepieņemt... Bet tā nu gan laikam nav - var nepieņemt to, ko izproti (viedokļu dažādība, piemēram), bet var pieņemt un dzīvot ar to, ko vēl neesi līdz galam izpratis...
Ko es saku? Kādā kontekstā? Pieņemt un izprast nav viens un tas pats, loģiski. Var izprast un pieņemt, vai izprast un nepieņemt, vai neizprast un nepieņemt. Bet nekad nevarēs neizprast un pieņemt, jo tad tas nebūs pamatoti un loģiski.
Nu, re, nonācām pie saknes - domāju, ka izprotu Tavu nostāju, bet nepieņemu, manuprāt, Tev joprojām ir pārāk daudz jautājumu, atbildes uz kuriem Tev ir aksiomatiskas. Varbūt nav bijušas situācijas, kas nostāda aksiomas hipotēžu pozīcijā;))
es atkal nedomāju, ka Tu izproti. tad nebūtu tādu tekstu, kādi tie ir. atbildes, kas ir man, nav Tev. tas arī viss. vari spriest un analizēt, aksiomatiskas vai provokatīvas, neloģiskas, tas neko nemaina. Tās ir iegūtas ne vienā dienā, tās ir apzinātas un izjustas. bet, man liekas, Tu to nesaproti..
Vienīgais, ko saprotu - Tu esi augstprātīga savā pārākuma pārliecībā un vēl Cilvēki, kas patiesi piedzīvojuši atklāsmi un izparatuši lietu kārtību, nemēdz ar to lielīties - tikai savā būtība patiesi lieli, brīvi, gudri, zinoši un, jā, arī pašpietiekami cilvēki spēj būt augstsirdīgi, vienkārši un cēli. Nevis tā rīkoties, bet BŪT tādi:)))
Bet ko es te - mani teksti nespēj pacelties Tavas atziņas augstumos;)))
Tātad neko nesaproti. Augstprātība un pārliecinātība ir divas dažādas lietas!
Tur jau tā lieta, ka sapratu - pašpārliecināta esi:))) Būs jau Tev vēl iespēja to pārliecību apšaubīt;)) Būs!!! No tā vēl neviens nav izbēdzis!:)))
Nē, nevis pašpārliecināta [i tālu ne..], bet par tām lietām, ko saku, esmu pārliecināta. Par citām varbūt neko nezinu. Un, ja sāksies diskusija par atomfiziku, es varēšu sēdēt maliņā un klusām klausīties un justies kā muļķe. |
|