Nezāles neiznīkst ([info]jan09) rakstīja,
@ 2026-07-03 07:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kpr
komentāri pie raksta:

"Augstākā izglītība jau sen zaudējusi savu ekskluzivitāti. Mūsdienās, ja tev ir augstākā, tad tu esi kā visi…. pelēkā masa. 99% profesiju nevajag augstāko izglītību. Vajag bāzes pamatizglību + kursi konkrētas profesijas apguvei. Turklāt jābūt gatavam profesiju mainīt vismaz pāris reizes mūžā atkarībā no darba tirgus. Uzkariet uz naglas savas augstskolu diplomus. To jums saku kā cilvēks ar augstāko izglītību (iur. mag.)

Algu apmēru nosaka pieprasījums pēc darbaspēka jeb darba tirgus. Augstāko izglītību pie mums apgūst nenormāli daudz menedžeru, juristu, sociologu, politologu, mediju specialitāšu darbinieki utt – to ir tirgū liela pārprodukcija, labi apmaksātu darbu trūkst. Tajā pašā laikā trūkst tehnisko inženieru, ķīmiķu, enerģētiķu, medicīnas darbinieku, kvalitatīvu IT speciālistu, automātikas un automatizācijas inženieru utt – tur liels deficīts, jo to pieprasa arī citās valstīs. Ja šie speciālisti Latvijā saņems par maz samaksu, tad atradīs darbu ārvalstīs. Jo šos speciālistu trūkst visā Eiropā, ASV u.c. Diemžēl, šādus speciālistus pie mums sagatavo maz un arī ne visur kvalitatīvi. Galvenokārt jau tehniskā universitāte. Un sākums jau slikts – vidusskolās vājas prasības pret ķīmiju, matemātiku, fiziku, laboratorijas likvidētas, prakses vietas likvidētas, arī tehnikumi likvidēti. Gan jau “menedžeru plūdi” beigsies, to aizstās MI

Izglītība ir vakardienas zināšanu kopums, ko kādi augstos amatos esoši pasen mācīti ļautiņi iedomājušies nākotnē jaunajiem par vajadzīgu esam. Augstskola, saprotams, to piedāvā lielākā apjomā nekā pamatskola, vidusskola vai pat profene ar koledžu, kopā ņemtas, taču beigu galā sanāk plaša profila informāciju sagrābstījuši jaunēkļi un jaunavas lielākoties bez jebkādām praktiskām iemaņām. Un tad pienāk īstais brīdis kādu amatu apgūt ‘pa īstam’. Ja pa blatu netiek deputāta padomniekos, jāiet zāģēt malku, likt jumtus vai sēdēt Maximas kasē. Vot šitā, mani mīļie"

https://www.la.lv/man-ir-augstaka-izglitiba-bet-stradaju-noliktava-jo-tur-nopelnu-vairak-latviesi-par-absurdu-algu-sistemu-valsti


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]covid_19
2026-07-03 14:14 (saite)
nu vispār ja tu māki taisīt bumerangus, zini kokus un kad un kā viņus apstrādāt, tad labāka bumerangu meistara par tevi nav

bet ja augstskolā irmācies fiziku un balistiku vari taisīt ne tik labus bumerangus, bet lidot tāpat lidos un varēsi pārslēgties uz arbaletiem, balistām un citiem sūdiem

tā ir augstākās izglītības būtība, tev paplašinās redzes lauks, līdz ar to arī iespēja pārslēgties


to man stāstīja profesors, kurš sāka strādāt uz tvaika lokomotīvēm un redzēja cik grūti ir pāriet uz dīzeļiem vei elektro

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]covid_19
2026-07-03 14:20 (saite)
ja nepatīk bumerangs, ņemam didžirido - tu vari būt labākais speciālists kad un kur jānoņem koks termītiem


bet par bēthovenu tu neko nezināsi un klavieres būs instruments uz trim kājām purvā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

...
[info]jan09
2026-07-03 18:28 (saite)
es gan ļoti izteikti piekrītu posta pirmajā komentārā paustajam, it īpaši, ņemot vērā pensijas vecuma nepārtraukto celšanu, un to, cik ātri attīstās nozares.
un trallinu bēthovenu kopā ar purvu un ķeblīti...
manā pasaulē, kā Oma likums darbojās 1980ajos, tā turpina darboties 2020ajos, gan analogajā, gan digitālajā pasaulē, un pateicoties tam, man vienmēr būs darbs un iztika.
bet, 40 gados ap nozarēm, es esmu pārmācījies vismaz reizes 5as, automātikas un PLC, datori un tīkli, specialist vehicles, leisure vehicles un elektromobiļi, saules enerģijas sistēmas, nu jau AI pielietošana.
tādēļ nekādas vidusskolas un augstskolas, tā ir naudas izsaimniekošana - arodizglītība pēc 8/9 klases visiem, un jebkuras nozares kursi neierobežotā daudzumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ...
[info]covid_19
2026-07-03 18:41 (saite)
jā, es sekoju līdzi - un man šķiet tieši izglītība ļāva tev svičoties, saucam par klasisko augstāko vai kādu - jā, starp citu klasiskās izglītības modeli pats aizstāvu

arodizglītībai ir mīnusi savi - bloku sistēma,. man šķiet tupa, jo to, kas bija 3 gadus atpakaļ tu protams vari zināt, bet nu nē ne jau 18 gados

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ...
[info]jan09
2026-07-03 20:06 (saite)
man laikam palīdz savienības rūdījums un pieredze, kad vajadzēja izmantot to, kas ir (jo tie ar savienības pamatu, par spīti sliktām valodu zināšanām, ir diezgan universāli), kā arī riebjas monotoni rutīnas darbi. kad liekas, es tipa "zinu visu" un paliek garlaicīgi, laiks doties tālāk...

fantastiskā versija:
- saliekam tādu piepildītu pamatskolas programmu (LV skolotāju grupās cilvēki ieteiks variantus),
- pēc tam profenes vispārējais 3-6 mēnešu kurss, bāzēts uz fiziku / ķīmiju / matemātiku / vēl kko kas prasās izvēlētajā nozarē, un 3-6 mēnešu nozares kurss. dažādiem nozares kursiem var būt kopējs pamatkurss, ja gribi radikāli mainīt nozari - pilns vai saīsināts nozares pamatkurss.
pēc 2-3-5 gadiem bezmaksas citas nozares kurss, ja ir vēlme.
sakrāj 3-5 nozares kursus un izej pārrunas - bezmaksas augstskolas kurss nozarē.

kādēļ par šo cepos? - gadiem lasu LLA uc augsskolu, t.sk. UK un EU/ES kursu aprakstus, kā arī udemy uc opcijas savā lauciņā, un ir moduļi, kurus gribētu noklausīties, bet - vai nu dārgi (kā piem LLA enerģētiķu moduļi (man prasās AS apakšstaciju un līniju projektēšanas kurss), UK uni ņem lētāk par kredītpunktu) un tikai klātiene; nav sertifikāts, bet tikai papīrs par noklausīšanos, nevaru salikt flesh royal ar papīriem no dažādiem avotiem. Tagad gan atradu vienu koledžu ar pāris reāli man derīgiem un interesantiem kursiem par piezemētu ciparu, bet - nedaudz "pelēkās" zonas sertifikāti, ko ne visi tālāk pieņem un ieskaita, atkal jārēķina...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ...
[info]covid_19
2026-07-03 20:22 (saite)
balstam visu uz klasisko akadēmisko izglītību, izmetam visādus sūdus un skat, tur ir vēl arī darbmācība


un nepisam prātu ar visādām humanitārajām vai citām huiņām - ir iespējas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ...
[info]jan09
2026-07-03 21:15 (saite)
darbmācību un sportu vajag, un mūsu laikā vēl sūtīja uz uzņēmumiem, reāli noderīgi.
mazliet humanitāro piešprici tomēr ieteiktu, pats jau piesauci Bēthovenu, gan jau gudrie, bet praktiskie prāti ieteiks pareizos fakultatīvus vispārējā līmeņa piecelšanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2026-07-03 18:26 (saite)
Bērnībā, bērnudārza vecumā, gribēju būt par matemātikas profesoru.

Mamma strādāja mūzikas akadēmijā par pasniedzēju, un tā bija liela nabadzība 1993.gadā.

Aizgāja strādāt par notāra biroja darbinieci, un, lai arī galvenā notāre ievilka nāsīs gandrīz visu peļņu, tomer uz rokas galā mammai naudas bija vairāk.

Pēc 12 gadiem augstskolā, ko pavadīju mācoties, jo gribēju būt erudīts un gudrs, varu teikt, ka jāseko līdzi tirgum.

Ja vēl pirms 10 gadiem programmētāji bija uz zaļa zara, tad tagad ir iespaids, ka, atskaitot mediķus un dažu tipu inženierus, pēc profesionālā maģistra grāda iegūšanas 24 - 26 gadu vecumā, reti kurš jaunietis pelna uzreiz 2500 eiro bruto.

Visur prasa kaut 2- 5 gadu pieredzi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

...
[info]jan09
2026-07-03 18:40 (saite)
stc, atgādināja sarunas ar indiešiem, tiem arī ir (bija) sapnis 40 gados būt profesoram, koledžā vai uni.
ja maģistrs dara to pašu, ko profeni beigušais, saņem to pašu, bat sajēdz mazāk (jo nav praktiskās pieredzes lauciņā), nah mums tāds maģistrs? vai tādēļ, ka ir atsēdejis aktualitāti zaudējušu un novecojušu kursu, un lepnums neļauj strādāt ar slotu? nozares mainās pa gadiem, 5us vai vairāk gadus atsēdējušais klātienes students ir atpalicis vismaz 5us gadus.
atbalstu profesionālas nepilna laika studijas vai neklātieni - cilvēkam ir reāla nozares prakse, un viņš pievelk teoriju - ideāla kombinācija.
retam cilvēkam reāli vajag maģistru vai profesoru - pieņemu, ka zem 3 procentiem no darba tirgus, un arī bakalauru ne vairāk kā 10 procentiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ...
[info]eos
2026-07-03 19:26 (saite)
Es Tev šajā visā piekrītu. Tomēr griež nervus dzīves netaisnība, ka nozares profesionāļiem augstskolas kūtri pielīdzina profesionālo pieredzi dažādiem grādiem vai kredītpunktiem.

Ar to, ka piekrītu, es domāju - jaunietim ir jāsaprot profesija, kurā viņš grib strādāt. Un tad viņš var domāt, kādas prasmes vēl bez minimālās atbilstošās tehniskās vai augstskolas izglītības, būs vajadzīgas, lai CV būtu pievilcīgs.

Man privātskolēns mācās Rīgas Valsts tehnikumā par ķīmijas tehnologu. Ja gribēs augt, varēs iet uz RTU. Ja negribēs, varēs strādāt profesijā jau 20 gadu vecumā. Man patīk izglītība, kurā ir prakses, mentori un skaidra profesija.

Es plānoju būt par skolas direktoru vai direktora vietnieku, kad vēl mazliet paaugšos. Maģistru izglītības vadībā tādam cilvēkam varētu vajadzēt, pat ja pēc likuma pietiek ar bakalauru izglītībā, lai būtu par direktoru.

Doktora grāds izglītībā ir, piemēram, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktoram. Daudzas idejas tajā skolā ir labas, pat ja es uzskatu, ka viņam to skolu ļāva izveidot 1999.gadā tādu, kāda tā ir, jo viņš bija pareizajā partijā un draugos ar pareizajiem cilvēkiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ...
[info]jan09
2026-07-03 20:15 (saite)
tieši tādēļ, ka 16-20 gados pagrūti saprast, kas interesē, un kas padodas, arodizglītības moduļi ir laba izvēle. Gadu pamācījies, gadu pastrādāji, neiepatikās? lūk, ņem nākošo variantu, kas uzrunā.
neuzrunā nekas - ej gadu paslauki ielas vai pienes ķieģeļus.
iepatikās un padodās? lūk, draudzīgs modulis karjeras augšupejai. 3 moduļi un 5 gadi nozarē, gribi augt? iespējams, ka laiks augstskolai, gads vai 2i. 10 gadi lauciņā, talants un griesti spiež? vēlme mācīt citus? iespējams, ka vari kļut par vienu no nedaudzajiem maģistriem... 15 - 20 gadi lauciņā, ir inovatīvas idejas, patīk meklēt jaunus risinājumus, bīdīt zinātni? izskatās pēc potenciālā doktora.
talantiem lifts uz aukšu, nogurušajiem nozares maiņa.
vienkāršāk, ātrāk, bez inerces un novecojušām zināšanām...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iokaste
2026-07-05 06:52 (saite)
Likt jumtu nav tik vienkārši.

Bet jā, tā izglītība ir formāla. Pietiktu saīsināt studiju laiku uz 3 gadiem, pievienot obligātās prakses nozarē. Tad studenti uzreiz saprastu, kur atrodas, kas vajadzīgs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

...
[info]jan09
2026-07-05 14:22 (saite)
gan jau ka pareizi likt jumtu nav vienkārši, bet es zinu pietiekoši daudz jauniešu, kas savos agrajos 20it ir izgājuši caur jumtu licēju firmām, gan LV, gan ārzemēs...
domātas studijas 3 gadi klātienē augstskolā, vai 3 gadi nepilna laika profesionālajā apmācībā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ...
[info]iokaste
2026-07-05 16:27 (saite)
augstskolas. 2 gadi teorija ar vasaras praksi nozarē, tad diploms jau nozarē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?