dr
dienas raksts:

https://nra.lv/neatkariga/izglitiba/515712-kas-izglabs-bernudarza-auklites-no-izdegsanas.htm

===
35 gadus vecā Ilona (vārds mainīts) divus gadus strādā par pirmsskolas skolotāja palīgu jeb, kā tautā ierasts neformāli saukt šo profesiju, auklīti kādā no Pierīgas bērnudārziem. Viņas pārziņā ir vecākā grupa - 20 bērnu, vecumā no četriem līdz sešiem gadiem. Par savu darbu viņa katru mēnesi “uz rokas” algā saņem 800 eiro. Lai gan Ilona uzskata, ka paveic 80% no tā, ko dara pirmsskolas skolotāja, alga viņai ir divreiz mazāka nekā skolotājai jeb audzinātājai.
No šā gada janvāra Ilonas darba samaksā ir izmaiņas - novembrī vairs nebūs tā dēvētās 13. algas, taču auklīte, tāpat kā bērnudārza audzinātājas, šogad ir sākusi saņemt piemaksu par problemātiskajiem bērniem - bērniem ar diagnozēm jeb kodiem. Piemaksu summas auklītēm gan ir mazākas nekā skolotājām - piemēram, Ilona par vienu bērnu ar kodu mēnesī saņem 20 eiro piemaksu, no kuras vēl tiek novilkts nodoklis, līdz ar to, “uz rokas” paliek 13 eiro. Cik centu dienā tas ir, varat izrēķināt paši.
Ilona stāsta, ka par vienu algu faktiski dara trīs cilvēku darbu - skolotāja palīga, jo viņai ir jāpiedalās nodarbībās, apkopējas, jo regulāri jāuzkopj telpas un jāmazgā trauki, kā arī asistenta problēmbērniem, jo viņas bērnudārzā asistents ir tikai vienā grupiņā. Jāpiebilst, ka daudzos citos “dārziņos” Latvijā asistenti joprojām ir tikai sapnis.
Par iekļaujošo izglītību Ilonai ir savs viedoklis. Pirmajā darba gadā viņai bija jāpieskata četri bērni ar diagnozēm (bez speciālās izglītības, par to nesaņemot ne centu). “Bērnus ar kodiem un problēmām cenšas “nogrūst” auklītēm,” konstatēja Ilona.
“Es uzskatu, ka iekļaujošā izglītība ir galīgi garām, jo šajā gadījumā cieš visi - gan audzinātājas, gan bērni. Audzinātājas ir spiestas šiem bērniem veltīt papildu uzmanību, tajā pašā laikā “normālie” bērni nesaprot, ka kādam viņu grupas biedram kas kaiš, redz, ka viņš nodarbībā var sēdēt un neko nedarīt, un tad arī pārējie bērni sāk slinkot,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Ilona.
“Vislielākā sāpe man ir par algas neatbilstību atbildībai. Atalgojums ir smieklīgs. Tas nav kā spaidīt podziņas vai strādāt rūpnīcā ar iekārtām, robotiem. Tie ir bērni - dzīvi cilvēki, mūsu nākotne, kā tiek apgalvots. Mēs ieliekam viņiem pamatus, veidojam par personībām. Bet, ja apkopēja un sētnieks atbild tikai par savu spaini un slotu, tad auklītes atbild arī par bērnu drošību,” sacīja Ilona.
===

/pazīstama meitene, pēc 30 gadiem kā auklīte, aizgāja no darba bērnudārzā, tagad strādā pilnu slodzi kā apkopēja, saņem 2x vairāk, nogurst 2x mazāk, parādījās nauda un laiks mazbērniem... pilsētā jaunieši sveicina, atceras kā labu mīļu rūpīgu aukliti...