pr
pāris rakstu:

https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/420475-musu-dziesmu-svetkus-neradis-cnn-zinu-bloka-jo-tajos-jausama-nacionalisma-ena

***Šī identitātes faktora “pazaudēšana” notiek gluži apzināti, jo “identitāti” drīkst pamanīt tikai politiski kreisā diskursā. Grupu identitāte ir atbalstāma, ja runa ir par LGBTQ+, BLM, feminisma vai citām “apspiesto” kopienām. Tiklīdz ar identitāti saprot nacionālo piederību, kristietību vai “tradicionālo” vērtību aizstāvību, tā šī identitāte kļūst toksiska. Tad to var pieminēt tikai un vienīgi negatīvā konotācijā. Tāpēc, piemēram, latviešu dziesmu svētki nevar pozitīvā gaismā parādīties CNN ziņu blokā, jo tā būtu balto nacionālistu un “tradicionālo” vērtību atbalsta demonstrācija.
Nav pat jāskatās uz CNN, kuriem mūsu dziesmu svētki ir pārāk sīks notikums viņu globālajā redzējumā. Arī mūsu pašu tā dēvētie intelektuāļi valsts (tas ir, nodokļu maksātāju) visai dāsni atbalstītajā kreiso liberāļu platformā “Satori” atļaujas spriedelēt par dziesmu svētku nacionālistisko, heteronormatīvo, neiekļaujošo būtību.***

https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/421034-klimatneitralitates-cinitaji-un-liberalmarksisti-apdraud-dziesmu-svetkus

***“Tādi šie būs pēdējie svētki,” brīdina Pasaules dabas fonda Latvijas direktors Jānis Rozītis. Turpmākie acīmredzot būs klimatneitrālie svētki. Sarunā ar “Neatkarīgo” viņš teica: “Tikko notikušos dziesmu svētkus mēs nevaram dēvēt ne par klimatam draudzīgiem, ne par klimatam neitrāliem, ne par zaļiem dziesmu svētkiem. Tos varam dēvēt par mēģinājumu virzīties videi draudzīgāku svētku virzienā. Paši rīkotāji saprata, ka jādomā par ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka vairāk jādomā par mobilitāti: jābrauc ar sabiedrisko transportu, jārūpējas par velosipēdu novietnēm utt.”
Izrādās, dziesmu svētku dalībniekiem pirmo reizi tika piedāvāts lietot veģetāru pārtiku - pieteicās aptuveni 10% no dalībniekiem. “Gaļas ražošanai ir būtiska ietekme uz vidi. Uz pasaules ir astoņi miljardi iedzīvotāju, un, ja viņi visi grib ēst gaļu, tās ražošanai nepieciešamas milzu platības un resursi, un tas ir liels iespaids uz klimatu,” saka Rozītis, “un tas ir zinātniski pierādīts.” Zinātniskās publikācijas Rozītis gan nenosauca, taču - kā vienmēr - ticēsim uz vārda, jo aptuveni 40 000 dziesmu un deju svētku dalībnieku apēstā gaļa jau tagad ir nopietni ietekmējusi klimatu.***
***Šobrīd maz saprotams, kas vairāk apdraud latviešu dziesmu svētkus. Vieni ir liberālmarksisti, kuriem svarīgi, lai šie svētki būtu internacionāli un iekļaujoši - tāpat kā Holivudas filmās vairs neiztiek bez vismaz viena nēģera, geju/lesbiešu vai transvestītu pārīša, arī dziesmu svētkos vajadzētu uzrīkot mazu praidiņu ar nēģeru piedalīšanos. Otri ir sektantiski pārliecinātie klimatneitralitātes cīnītāji, kuriem šķiet, ka cilvēki spēj apturēt klimata pārmaiņas, kas notiek periodiski tūkstošiem gadu garumā.
Varbūt abas grupiņas varētu vienoties un aizbraukt uz Indiju un Ķīnu, lai paskatītos, kādos apmēros šīs valstis piesārņo Pasaules okeānu? Mūsu vietējie centieni nomedīt dabā izmestās plastikāta glāzes vai aizliegumi lietot plastmasas salmiņus tad izskatīsies pēc bērnu šļupstiem. Toties abas principiālo cīnītāju grupas vismaz liks mierā mūsu dziesmu svētkus.***