Es esmu ļoti tiešs, vienmēr saku, ko domāju – lieta X ir krāpniecība, lieta Y ir kļūdaina utt. Bet šis tiešums man nav daudz dzīvē palīdzējis. Cilvēki, kas spēj būt maigāki, paklusēt, kad vajag, vai izteikties miglaini jeb politkorekti, pa ja iekšēji tam nepiekrīt, tiek daudz tālāk.

Tāpēc es nevaru viņu par to nosodīt. Viņa jau to nesaka, lai reklamētu šos filipīniešus. Viņa grib pateikt, ka ir lietas, kurās pierādījummedicīna vēl nespēj palīdzēt. Ar domu, lai viņas pacienti ieklausās, ka arī iekšējai harmonijai vai sabalansētai dzīvei ir liela nozīme veselībā, ne tikai zālēm. Vai šai pieejai viņai ir taisnība? Es nezinu, varbūt nav. Es arī iebilstu pret homeopātiju. Bet viņas izpildījumā tas nešķiet pārāk bīstami. Iespējams, es jau visu nezinu. Bet intervijā viņa atzina vienu kļūdu diagnozes uzstādīšanā, kuras dēļ pacients nomira. Tas neizbēgami notiek ar katru ārstu (Atulas Gavandes grāmatas ir par to). Izklausās, ka viņa ir pietiekami godīga atzīt savas kļūdas, tāpēc viņai vajadzētu būt sapratnei, cik tālu viņa drīkst iet ar homeopātiju.

No PR viedokļa tas tik un tā neizklausās labi, un varbūt viņa nav labākais kandidāts LĀB prezidenta amatā. Bet varbūt viņa ir tikusi šajā amatā ar to, ka viņai ir citas labas īpašības, piemēram, spēt saliedēt ārstus utt. Nezinu, kā viss šis risināsies, man nav īpašas pieķeršanās. Varbūt tiešām ir pienācis viņas laiks aiziet un nākt vietā citam. Bet man nepatīk visa šī dubļu mešana vienam uz otru. Šīm attiecībām jābūt profesionālām, un viedokļu nesakritība ir jārisina civilizēti.