Man vispretīgākā šajā skandālā šķita automātiska jebkuras citādas idejas noraidīšana kā beyond ridiculous.

Problēma pat nebija tik daudz par to, kā tur beigās izrādījās un kuram bija taisnība, bet tajā, kad policija aicināja nesteigties ar secinājumiem un pagaidīt līdz izmeklēšanai, it kā citādi saprātīgi cilvēki uzreiz izsmēja vai nosodīja policijas preses relīzi. Žurnālisti no tā veidoja sensācijas, citi izsmēja, citi teica, ka tas ir sliktākais iedomājamais PR.

Bet es nezinu, kā tad policijai būtu pareizi rīkoties, ja pūlis jau ir noskaņots uz linča tiesu. Ja vēlreiz izlasa šo relīzi, tad tā visa ir par to, ka tā vienmēr ir pret naidu, nešķiro cilvēkus pēc to seksualitātes, rases u.c. Un tikai viens teikums par to, ka nevajag steigties ar spriedumiem, jo lietā ir arī fakti, kas liecina, ka situācija nav tāda, kā mēs par to domājam. Un šo teikumu uz linča tiesu noskaņotais pūlis uztvēra un izņirdza. Un kad fakti atklājās, tad turpināja uzbrukt policijai – jo tā nav pratusi pareizi komunicēt ar sabiedrību.

Jā, varbūt policijai vajadzēja labāk komunicēt. Bet kā tieši?