Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2020-08-20 07:46:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
dp
Dienas prieks:
***Jo lielāki kļūs Latvijas parādi, jo drošāk, ka tie nebūs jāatdod. Šo naudu neviens atpakaļ neprasīs, jo uzreiz redzams, ka Latvija to atdot nevar.
Latvijas pienākums ir aizņemties vairāk, nekā valdība jaudā iztērēt.
...Latvijas valsts kā savu parādu jūnija beigās varēja uzrādīt 12,39 miljardus eiro.
Runa ir par “airBaltic”, kas vismaz pēdējos desmit gadus pastāv galvenokārt tāpēc, lai Latvijas valstij būtu, kur likt aizlienēto naudu.
Vismaz attiecībā pret Latvijas finanšu iespējām jaunu lidmašīnu pirkšana veido ar naudu principā nepiepildāmu bedri, ko nedrīkst likvidēt nekādā gadījumā. “airBaltic” pastāvēs un pirks jaunas lidmašīnas pilnīgi neatkarīgi no tā, cik daudzas no šīm lidmašīnām pacelsies gaisā un cik lieli zaudējumi tiek iegrāmatoti par katru lidmašīnas reisu. Tiklīdz Latvija ir pierādījusi zaudējumu faktu, tā Eiropas Komisija atļauj Latvijai ieguldīt uzņēmumā nākamo naudas porciju, kas automātiski nozīmē atļauju aizņemties, lai varētu aizdot ne tikai “airBaltic”.
Ir entuziasti padarīt Latvijas parādu tik lielu, lai valsts acīm redzami nevarētu un pat necenstos atdot ne tikai tā pamatsummu, bet arī procentus, ja tie netiek automātiski segti ar nākamo aizdevumu. Tādā gadījumā Latvijas kreditori darbotos paši savā nodabā, piešķirot Latvijai aizvien jaunus un nomināli lielākus aizdevumus, reālo aizdevumu samazinot par it kā Latvijas atmaksāto kredītprocentu apjomu.
2000. gadu Latvijas valsts iesāka ar 800 miljoniem eiro ekvivalentu parādu un stingru apņemšanos iestāties ES, lai tur saņemtu starta kapitālu labai dzīvei no ES palīdzības fondiem un aizdevumiem, kādus bankas deva tikai ES dalībvalstu juridiskajām un fiziskajām personām. Par ES pirmsiestāšanās prasību izpildi un iestāšanās banketu Latvija samaksāja, palielinot savu valsts parādu līdz 1,5 miljardiem eiro 2005. gada sākumā.
Ļoti noapaļoti rēķinot, kopš tā laika Latvijā tiešām ieplūduši papildus pašu nopelnītajam vēl 3x15 miljardi eiro, skaitot kopā ES dāvinājumus, valsts parāda pieaugumu un privātos parādus. Noteikti varētu atrast gadījumus, t.i., konkrētus cilvēkus komplektā ar mērvienībā, pēc kurām šo cilvēku labklājība kopš 2005. gada pieaugusi kaut 45 reizes. Vēl lielāki cilvēku pulki apstiprinās, ka dzīvo desmitreiz labāk vai vismaz divreiz labāk.***
https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/322
Dienas prieks:
***Jo lielāki kļūs Latvijas parādi, jo drošāk, ka tie nebūs jāatdod. Šo naudu neviens atpakaļ neprasīs, jo uzreiz redzams, ka Latvija to atdot nevar.
Latvijas pienākums ir aizņemties vairāk, nekā valdība jaudā iztērēt.
...Latvijas valsts kā savu parādu jūnija beigās varēja uzrādīt 12,39 miljardus eiro.
Runa ir par “airBaltic”, kas vismaz pēdējos desmit gadus pastāv galvenokārt tāpēc, lai Latvijas valstij būtu, kur likt aizlienēto naudu.
Vismaz attiecībā pret Latvijas finanšu iespējām jaunu lidmašīnu pirkšana veido ar naudu principā nepiepildāmu bedri, ko nedrīkst likvidēt nekādā gadījumā. “airBaltic” pastāvēs un pirks jaunas lidmašīnas pilnīgi neatkarīgi no tā, cik daudzas no šīm lidmašīnām pacelsies gaisā un cik lieli zaudējumi tiek iegrāmatoti par katru lidmašīnas reisu. Tiklīdz Latvija ir pierādījusi zaudējumu faktu, tā Eiropas Komisija atļauj Latvijai ieguldīt uzņēmumā nākamo naudas porciju, kas automātiski nozīmē atļauju aizņemties, lai varētu aizdot ne tikai “airBaltic”.
Ir entuziasti padarīt Latvijas parādu tik lielu, lai valsts acīm redzami nevarētu un pat necenstos atdot ne tikai tā pamatsummu, bet arī procentus, ja tie netiek automātiski segti ar nākamo aizdevumu. Tādā gadījumā Latvijas kreditori darbotos paši savā nodabā, piešķirot Latvijai aizvien jaunus un nomināli lielākus aizdevumus, reālo aizdevumu samazinot par it kā Latvijas atmaksāto kredītprocentu apjomu.
2000. gadu Latvijas valsts iesāka ar 800 miljoniem eiro ekvivalentu parādu un stingru apņemšanos iestāties ES, lai tur saņemtu starta kapitālu labai dzīvei no ES palīdzības fondiem un aizdevumiem, kādus bankas deva tikai ES dalībvalstu juridiskajām un fiziskajām personām. Par ES pirmsiestāšanās prasību izpildi un iestāšanās banketu Latvija samaksāja, palielinot savu valsts parādu līdz 1,5 miljardiem eiro 2005. gada sākumā.
Ļoti noapaļoti rēķinot, kopš tā laika Latvijā tiešām ieplūduši papildus pašu nopelnītajam vēl 3x15 miljardi eiro, skaitot kopā ES dāvinājumus, valsts parāda pieaugumu un privātos parādus. Noteikti varētu atrast gadījumus, t.i., konkrētus cilvēkus komplektā ar mērvienībā, pēc kurām šo cilvēku labklājība kopš 2005. gada pieaugusi kaut 45 reizes. Vēl lielāki cilvēku pulki apstiprinās, ka dzīvo desmitreiz labāk vai vismaz divreiz labāk.***
https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/322
