dzimtas kapi
tāds interesants jēdziens, vēl joprojām izplatīts.
Lai gan - man dzimtas kapu vairs nav, neesmu dižciltīgs.
Dzimtas kapi bija maniem vecvecākiem, un daļai no manu vecāku paaudzes.
Cilvēki maina dzīvesvietas, dzimtas mājas sagrāvusi kolektivizācija, meliorācija un prihvatizācija, vecie kapi tiek slēgti, esošajos vietas paliek mazāk, un ne visiem ir iespēja tikt pie 7vietīgas kapa vietas Rīgā.

Vēl man nav saprotams kremācijas/tradicionālo bēru (norakšanas) apvienojums.
Es saprotu piemiņas mielastu - iespēja pieminēt aizgājušo, gan satikt radus/draugus, arī piemiņas plāksne (ja jau ir sava kapu vieta) ir saprotama.
Bet, kamdēļ taisīt izvadīšanu no kapličas, aplasīšanu, norakšanu/krustu pelnu urnai?
Izdaram to visu pie mielasta galda - ērti un patīkami.