baisāž
dārgie, jūs nespējat iedomāties, kādā spoku mājā es dzīvoju. kā jau jūs zināt, es (tāpat kā hansabanka, kas ir mans vienīgais kaimiņš laikā līdz 17/oo) sarunāju ar pārvaldnieku, ka man vēl te ļauj padzīvot. rezultāts ir tāds, ka koda vietā ārdurvis slēdz ar atslēgu, elektrība ir tikai manā stāvā, un es būtībā, piemēram, šobrīd esmu viens pats sešstāvīgā mājā uz brīvības ielas, kas gan daudz nepalīdz. šodien es pastaigāju apkārt, un šis tas šķita interesants. proti, ejot uz bēniņu stikla "siltumnīcu", kur nevar nokļūt savādāk, kā vien rāpjoties tajā augstumā pāri margām (durvis ciet), blakus ir kaut kāds atlauzts jokains dzīvoklis, kam it kā vajadzētu būt bēniņiem, nevis dzīvoklim ar rūķu augstuma griestiem. 14. dzīvoklis 5. stāvā ir vaļā. 6. un 7. dzīvoklī pieņemu, ka no vēja, kratās durvis.
un šodien, kad es devos uz dienu strādāt, es pavisam skaidri atceros, ka aizslēdzu mājas ārdurvis, kas iziet uz ielas. atslēgas nevienam vairs nav. un kā jūs domājiet - protams, kad es tikko nācu atpakaļ, tās bija atslēgtas! manai omulībai šeit nepalīdz nekas. kāpņu telpā gaismas ir sarkanas, man mājās tikko sāka raustīties lampas, un tā varētu turpināt mūžam.
tas, ko es gribēju pateikt, ir - es šeit šonakt nepalikšu, ja vien vētra nebūs tik liela, ka nebūs iespējas kaut vai ar taksi aizbraukt pie draugiem. fcuk.