Mans runājiens

The best feeling what I can get from you - is when in the middle of our kiss I can feel you smiling!

Aj, nu un es atkal sarunāju ar viņu tikties.
Vājš raksturs vai kkā kompensēšanas vēlme?

Varētu labāk konc uz mācībām, ZANE!

Roncītis vakar uz 2,5ned aizbrauca ar senčiem sildīt pakaliņu siltajā zemē, man tagad vakaros ir/būs garlaicīgi :D

Man tik ļoti patīk tā "Samīļojamies" ikoniņa draugos, nav ne jausmas par tās ideju (arī negribu zināt :D), bet man tik ļoti patīk tas vārds "samīļojamies"! Labas atmiņas, labas&mīļas samīļojiena atmiņas. :)Gribu jaunas :D

Noskatījos Fono TV filmiņu par treniņtērpu ballīti,zināju, ka tam jābūt kam labam, bet nu tik reāls wtf, ka tā vien gribas ātrāk nākamo gadu, lai varētu ŠOREIZ BEIDOT piedalīties!

Vēl es cīnos ar gmail labels, nemāku uzlikt tiem krāsas. Izskatīju visus settings, bet nemāku atrast tik un tā.

Vispār ir labi. :)
Šodien nejauši/nezinu kā veidā anatōmijas lekcijas vietā aizgāju uz histolōģijas lekciju. Neko, forši.
Divi labi pārsteigumi vienā piegājienā:
1.lekciju lasīja Balode,
2. šķiet, ka esmu labi pagājušo gad to histo mācījusies, praktiski viss jau bija zināms :)

Samīļojamies! ^^

Palasīju savas internetdienasgrāmatas. Vecāki ieraksti par 2006./2007.gada ziemu saglabājušies nav, bet ar to vien pietiek. Kas par naivumu un tādu apbrīnojami pat muļķīgu spēju priecāties un satraukties par mazsvarīgiem sīkumiem, izdomātiem mājieniem, nebijušām sarunām un izsapņotiem pieskārieniem. :D
Kā to tomēr sauc? Pārejas vecums? :D:D
O, jā!

Droši vien kāda pērle būtu arī manās "d-grāmata ar atbildes funkciju" sarakstēs, ko tik tas Ronalds nav dabūjis dzirdēt. :D
Un kā var viņu par to visu nemīlēt? :P

Labi, ka ir tāds mīļais klabiņš, kam pastāstīt par savu sāpīti! Ir labāk, ir labi, ir ļoti labi! :)
Šodien jāzvana sponsōriem, šī darbība ir diezgan ļoti ārpus manas komforta zōnas, bet jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās kontaktēties ar cilvēkiem! :) Noderēs.

...un viens tāds niecīgs sīkums var sabojāt liela darba rezultātprieku!

Eja tu pa gaisu, stūlbais idiōt! Iedomība laikam ir neārstējama slimība, kas iznīcina absolūti visas smadzeņu šūnas, padarot par kretīnu ikvienu.

Man pilnīgi vienalga kāds ir šādas rīcības iemesls, kā to skaidrotu psiholōgi, pat tad, ja tas būtu tik cildinošs variants kā skaudība. Sajūta ir sabojāta, tas liek man justies slikti, nepašpārliecināti. Sāku apšaubīt savas darbības lietderību.

Tas pa spēkam ir tikai viņam. Vēl joprojām.

Ja nav nekā laba ko teikt, nesaki nemaz|!

Bet NĒĒ!!!

Gribu nolamāties :D

Viss kkā superātrumā viena vakara laikā sāka apnikt, piegriezties, pat varbūt riebties. Liekas, ka absolūtā slavenība KRĪZE beidzot ir skārusi arī mani. Par finansiālu krahu daudz ļaunāka ir tā pavadone - tā depresīvā noskaņa, morāls panīkums, pagrimums. Šķiet es tikai maļos un maļos un daru, bet nesaņemu praktiski nekādu atdevi no citiem.
Tik ilgi uzmundrināju citus, ka pašai tas mundrums kkur pazuda.

Cik ideāli būtu, ja tas ģimeniskais Z-svētku brauciens izdotos, brīdis prom no visas, uh ku tas būtu jauki! Citādi pati sākšu pievilkties ar spēcīgo krīžu marinādi.

Un janvāris, kā es gaidu janvāri! Atkal uz skolu. TAs jau sāk līdzināties izmisuma brīdim pirms pirmā kursa, kad tik ļoti gribējās uz uni ātrāk! Galvenokārt jau lai mainītu vidi, mācījos daudz un neatlika laiks muļķīgām domām, kas nu jau atkal zaglīgiem soļiem pielavījušās man pavisam tuvu klāt un iztukšo jau tā tukšo tukšumu manī.

LAikam zināma deva skumjo brīžu palīdz saskatīt visu to labo, kas tepat vien ir! :)

Kas visiem ir ar to Gossip girl? :O
Vakar sadomāju un liku Torrentu pie darbiņa, būs man 1.sezōna, ko tagad kā lielu dārgumu steidz izrādīt LNT.
p.s.
Ārā ir visia auksti, bet forši rudenīgi :) Manuprāt, īsts iemīlēšanās laiks!

Skumīgi šovakar vienai. Šodien man negribējās iet mājās, būtu labprāt palikusi slimnīcā. Nekās, dežūriņa mani vēl gaida. :D
Tik daudz ko gribas, nezinu kā lai pie tā visa tiek.
Klausoties ārstu/medmāsu runās slimnīcā, nevar īsti saprast ko viņi šeit vēl dara. Gatavie varoņi vai trakie. Katrā ziņā tā ir absolūta darba mīlestība, domāju citādi nevarētu tā. Kā tik neticami neadekvāti var atalgot cilvēkus?

Rīt atkal uz slimnīcu.
Nogurdinoši, bet vērtīgi. Un ne jau baigi es tur eju pelnīt, es teiktu, ka vairāk kā naudu es nopelnu nenovērtējamu pieredzi un zināšanas.
Daudz ko pārdomāt.
Man patīk slimnīcā, bet nezinu gan vai es spētu visu mūžu TĀ strādāt. Slimnīcai tiek atdots un ziedots viss, pat ģimene.

Love is like war.. Easy To Start.. Difficult To End.. And Impossible To Forget.

Cilvēki nāk un iet. Arī draugi nāk un iet.

Šodiena ir bijusi neticami jokaina.
Gan daudz laba, gan ne tik patīkama.
Noskatījos Soviet Story un pierakstīju pilnu plānotāju ar darāmajiem darbiem. Aizņemtība atkal liks sevi manīt, bet man tas pat kkā patīk. Ja ir ko darīt, nav laika muļķību pastrādāšanai kā arī muļķīgai apcerēšanai.

Mmm... mani ievēlēja valdē! Beidzot atgriežas mans 4 gadus, nē, pat vairāk (Jēzus Marija) dusošais trakais aktīvisms! :) Vispār jau viss ir baigi forši, šī ir bijusi viena no foršākajām vasarām ever, ja dara, tad notiek! :) Un tas attiecināms uz pilnīgi visām dzīves jomām. Tomēr vēl mazs rūgtumiņa gabaliņš ir palicis, ko norīt. Cenšos, bet vēl nesanāk. īslaicīgas aizraušanās ir pārāk nenoturigas, kā tāds lētais parfīms - pasmaržo, pasmaržo un tad jau vairs pat nevar saprast vai maz kas ir bijis. Gribu ātrāk skolu, esmu sailgojusies :D BEt vēl jāpagaida tāds brītiņš. Un vispār ar mammu šodien aizriteņoju uz A-salu un pa aliņam.

Man sāp auss, tik sen tā nebija bijis. Biju jau piemirsusi par šāda veida izpriecu eksistenci. :D
Vēl es sapratu, ka nāvīgi sen te neko neesmu rakstījusi. Vai nu notiek pārāk daudz visa kā vai arī tas, kas noteik šķiet absolūti nesvarīgs, galīgi ne pieminēšanas vērts.
Ņiznaju.

Šobrīd aktīvi gatavojos pirmreizīgam notikumam savā med stud dzīvē, proti, šī gada Medicīnas studentu asoc. Maķedonijas GA.
Ģenerālā asambleja, skan jau interesanti. Tas man tik ļoti atgādina Eiropas jauniešu parlamentu, debates utt. Beidzot man pašai savs GA! :)

Es vēljoprojām gaidu īsu pamācību šoreiz ne mīlēšanā, bet gan sava cibiņlapas uzpucēšanā (man arī tas kaķis ir apnicis). :D

Vēl viena šīs nedēļas aktualitāte - mammas krustdēlas stājas Latvijas Kultūras Akadēmijā, vēlas par aktieri kļūt. Pagaidām viņam iet labiņi - šodien viņam ir diena iekš triko, dēm, tas noteikti ir skats - bariņš jaunēkļu griežas deju solī tērpti triko. Uh!

Anna man visu laiku saka, ka man ir draugs. Man pašai tā galīgi nešķiet. Un tad es sāku domāt, kas ir tās lietas, kas liecina par to, ka cilvēki ir kopā kā KOPĀ.

5diena aicina iet uz Depō. Acid rain pa ilgiem laikiem ieņems skatuvi un pakļaus deju grīdas mīdītājus masu hipnōzei ar savu skanējumu.

maratons bija dievīgs, trūkst vārdu, lai aprakstītu izjūtas.

āāj! Man bail. Man šodien ir tikšanās, šķiet viņš tiešāmm vēlas mani satikt. Ak, es arī gribu, bet tas mani biedē vēl vairāk. Es taču pat vairs neatceros, kas tie randiņi tādi ir. Vai nu es aiz uztraukuma nevarēšu pateikt neko vai arī mūldēšu vienā gabalā. Marta ņirgājas par mani, ka es nevaru izvēlēties ko vilkt utt. Ikdienā jau par to nav jādomā, galvenais nenokavēt nodarbību un visu iemācīties.

Es dažkārt tik ĻOTI nesaprotu ko cilvēki domā. Jo vairāk vēlos saprast, jo sliktāk man tas sanāk. Tas gan nav visos 100% gadījumu, bet tieši tajos, kad visvairāk vajag.
Un kā es varu zināt to kā mana rīcība ietekmē cilvēku viedokli/domas par mani? Es nemāku lasīt domas. Nezinu vai es to pat gribētu, bet neziņa beidz mani vai nost. Fuck it. :D