Mans runājiens

Oh, kiss me
Lick your cigarette then kiss me

Oh you know, you know, you know that, yes I love
I mean I'd love to get to know you

Mana galva ir pārpildīta dažādu domu, taču neviena no tām nav tāda, par kuru būtu tik daudz jādomā, vismaz tagad, kad mani sagaida pāris neprātīgi grūti kolokviji histolōģijā. Spilgtie brīvdienu iespaidi, tos pat nevar tā tik vienkāršoti dēvēt par spilgtiem - pārāk nereāli un neprātīgi. Nekādi nespēju atgriezties ikdienas realitātē. Un pie velna, negribu ar' Parasti es tik ļoti mīlu klusumu, taču tagad tik ļoti vēlētos atrasties koncertvidē. Sasvīduši vīrišķi ar kārtējo tukšojamo aliņu, mazgadīgas mūzikas fanītes, kuras pilnīgi neritmā lēkā pie skatuves malas, stīvie mūzikas baudītāji, kuri, iespējams, vairāk vēlas iekustināt sienu/galdu/stabu pie kā balsta savus augumus, nekā paši sevi, atdodoties hipnōtiskajai deju zāle grīdai. Bet tādos brīžos viņi visi izjūt nedaudz laimes. Vai tad tā nav laime, ka vari būt tu pats kaut uz īsu brīdi, un apkārtējo viedokļi ir vairāk nekā pilnīgi vienaldzīgi?
Jā, pavasaris ir pilnīgi sajaucis man prātu. Kaut tas būtu tikai pavasaris.
Un man vēl joprojām šķiet, ka es dzīvoju Martas istabā ne savā. Tagad viņa ir tā, kas man zvana un aicina ciemos.

Ok, neesmu IT ģēnijs, varbūt pat esmu aprobežota i vidē, bet kā var nomainīt fōnu? Es gribu bildi ielikt, tas kaķis mani nedauz tracina :D

Dievinu pavasari. Nedaudz skauž skolnieku brīvlaika neesamība man. Šķiet, LU un RTU saviem studentiem arī kko līdzīgu brīvlaikam iešķiebuši.
Bet nu jā, es neizjustu pārāk lielu vilinājumu iet pie ārsta, kurš vairāk pa brīvalikiem dzīvojies, nevis mājās/bibliotēkā/tramvajā/kkur augstskolas gaitenī mācījies.
Biju 1.majā slimnīcā traumpunktā. Tik forši kā tie studenti tur dežūrē. Iespējams viņiem tas nešķiet forši :D:D Bet nereāli inčīgi. Vispār jau viss ar laiku notrulinās. Gribētos tās pirmatklājuma sajūtas saglabāt ilgāk. Bet tad nebūtu iemesla meklēt un atklāt ar vien jaunas izjūtas, kuras tad būtu tās pirmreizējās.
Man šonedēļ garšo kafija, tas ir neierasti, jo būtībā man kafija galīgi negaršo.
4dien būs mana pirmā pieredze ar EYP; ceru, ka tās nelietīgās iesnas pazudīs tik pat ātri kā parādījušās, jo tas ir visai nomācoši, it īpaši tagad, kad ir tik jauks laiciņš. Vajadzētu iet āriņā, bet man gribas tikai un vienīgi gulēt.

Bija jocīgi viņus abus redzēt kopā.
BEt perkusionistu festivāls bija superkūliō, ja vien izkrata no savas apziņas brīdi, kad uzstājās viens no Cosmos džekiem. Tas bija pārāk savdabīgi.

Tik maz laika, tik daudz darba! Lai gan tas ir neDAUDZ nogurdinoši, tas ir forši.
Un beidzot, kaut pagaidām visai kautrīgi un nedroši, bet ir atnācis pavasaris. I'm in love vienk.
Un riteņošanas sez
ona arī ir atklāta. :0 Par to liecina arī dīvainās bildes, ko Anna salikusi manā albumčikā. :D

Kā jūs visi liekat tās bildes iekšā tekstā?

Es Maijas kāzās noķēru līgavas pušķi.
Patiesībā, pušķis mani burtiski taranēja. Ļāvu tam nokrist, jo galīgi nebiju gatava to ķert :D Visu nakti varēju staigāt ar līgavas plīvuru un pušķi, jokaini. Jutos kā tāda hipiju līgava, jo man bija izlaisti mati un plīvurs bija ar tādām auduma puķītēm iestiprināts man matos. Gan jau kādu bildi arī dabūšu.
Visi pēc tam dalijās ar saviem stāstiem, par to, ka meitenes, kas noķērušas pušķi pēc gada apprecējušās utt.
Nezinu gan par to vīru, bet pie jauna draudziņa gan es gada laikā tikšu :D Tā arī var interpretēt šo pušķa lietu.

Esmu baigi aizrāvusies ar neformālo izglītību, tas nekas, ka mana ir pat pārāk formāla.
Un vēl man bija baigi foršais biedru seminārs 6dien/7dien.
Biju AVĢ žetōnvakarā, bet nevienu skolotāju tā arī neizdevās satikt, njā, man pat gribējās...
Bet vakara noslēgums, par spīti tam, ka izpalika jauka patērzēšana ar Med tanti & co, izvērtās visnotaļ patīkams.

Vispār man liekas, ka es tomēr nedaudz zaudēju tos savus draugus, kas man ir. Nav jau daudz, bet laba jau daudz nevajag, ne? :D
Visu manu laiku apēd skola un ārpusskolas aktivitātes.
Negribētos attapties vienai ar savām draudzenēm grāmatām, un nekā kopīga ar draugiem/draudzenēm, kas ir reālas, epojošas būtnes.

Nu super, sesija pieveikta, es teiktu, ka pat ļoooti sekmīgi, jo nu var sākt mācīties ATKAL, semestra md/kd utt.
Bet forši, nebija viegli, galīgi nē, bet es to paveicu :)

Skatījos Simpsonus:
"Ļai noķertu peli, vajadzīgs pareizais siers"
heeheh :D

Vēl tikai viens, bet pats grūtākais. Bet es TO varu.
Pie lielā lekciju/nodarbību saraksta atkal izlikts paziņojums par 3mēnešu masāžas kursiem, baigi gribas, bet tur arī galā jāliek eks + bija norādīta nepieciešamā literatūra, un, protams, atkal tā anatōmija, kas gan ir diezgan lōģiski, bet nedaudz jau alerģisko mans ķermenis dzirdot vien vārdu salikumu "anatōmijas grāmata". Vajag man VĒL papildus nodarbes? Bet tā kā privāto dzīvo tāpat aizstāju ar iknedēļas Privāto dzīvi un ak man dieniņ, ku jauki ar mācīšanos. Nebūtu nekāds zaudējums.
Ok, es nelasu privāto :D

Vēl nekas nav sācies, bet man jau viss ir apnicis, piegriezies nu fuj!!

Pēdējā laikā ir tik maz brīvo brīžu līdz ar to te arī neko neesmu ierakstījusi, lai gan es jau tāpat ar pārāk biežu ierakstu ievietošanu neizceļos. :D
Bet šodien man bija superforša diena. Beidzot satikāmies visa Tellus(kārtējā jauniešu org., kurā esmu iesaistījusies:D ) apmācību darba grupa un sākām kko darīt. Visspilgtāk atmiņā protams palikusi tā dienas daļa, ko pavadijām ar īpašo viesi - apmācību guru Kārli. Njā, tikai tagad pārdomājot spēju izvērtēt visu to, ko šodien esmu ieguvusi. Es jau itkā apzinos kas tad ir tie MANI mērķi, vismaz tuvākajam laika posmam, taču tā konkrēti sev tos nebiju noformulējusi. Šodien tos tā skaļi izsakot esmu jau solīti tuvāk to sasniegšanai, jo beidzot skaidri apzinos ko tad īsti gribu sasniegt, ok tādā īstermiņā gan pagaidām. Bet ar januu pieredzi jau tikai varu izvirzīt sev jaunus un augstāku, grūtāk sasniedzamus mērķus un mērķīšus.
Dienas atziņa: "Vislabāk kko iemācies, mācot citus!" pārbaudīts Zanes Garseles praksē :D
Mani biedē sesija, citiem jau beigusies, man tā vēl NAV PAT SĀKUSIES!

Vakar ar māsulīti noskatījos baigi labo filmu - GONE.
Filma laba ne tikai ar to, ka galvenajam varonim ir TĪK skaisti mati, bet arī ar tās sižetu. Ceļojums uz Austrāliju un kā tas viss izvēršas. Pēc šīs filmas mani gan nepārņēma tāds savāds emocionāls stāvoklis kā pēc Twilight, kas patiešibā bija švaka filma, bet kkā spēja kārtīgi aizķert manu emocionalitātes stīgu. Pēc GONE bija vienk tāds pārdomu klusums, kāds iestājas pēc spēcīgām filmām, varu tikai iztēloties kā būtu bijis skatīties to kīnō.

1. man patīk šitā bilde, kas man te tagad ir :D
2. neņemot vērā labojamus, šķietami pat sīkumus, viss ir diezgan okītī.
3. man patīk, ka sācies jaunais gads, jo es beidzot varēšu lietot savu jauno superskaisto planotāju (jā, tik blondīgi, es zinu :D )
bet dzīvē jāprot priecāties arī par nieciņiem, tad visu laiku vieglāk saglabāt pozitīvismu un labu garastāvokli. Ja kkas nesanāk, jāmeklē tam cita pieeja vai arī jāpadomā vai racionālāk un labāk pašam nebūtu mērķi nomainīt, jo ne vienmēr tas, kas sākotnēji šķiet pats svarīgākais ar prioritātes zīmi nr. 1. arī ir tas pats vērtīgākais un nepieciešamākais.

Jauns gads. Būtu laikam kkas jāapņemas...
Es jau zinu ko gribu, bet tā pat nebūtu apņemšanās tā drīzāk būtu ikdienas normu izpilde, proti, gribu izturēt un nokārtot sesiju, jo man tiešām ļoti patīk mācīties RSU MF.
Vēl ir viena lietiņa, ko es gribētu, bet tas lai paliek man, jo tas būtībā daļēji pat ir TIK muļķīgi, ka negribas teikt to skaļi.
Būtībā saplusojot visus mīnusus un arī tos maziņos plusiņus esmu apmierinata; viss kkā pats no sevis nokārtojas.
Bet viena litea gan man šķiet jokaina, kā tas tā ir, ka cilvēki/cilvēks, kurš agrāk man šķitis skaistākais un ideālālaikais pasaulē zaudē savu īpašo burvību un kļūst par parastu neglorificējamu cilvēku.

Ko uzreiz pēc seksa saka cilvēki, atkarībā no sava horoskopa zīmes???

Auns: "Ok... Aiziet pa jaunam!"

Vērsis: "Ēst gribu! Padod man picu!"

Dvīnis: "Kur ir TV pults?"

Vēzis: "Kad mēs precēsimies?"

Lauva: "Es taču biju lielisks(-a)?"

Jaunava: "Paga, es apskatīšu palagu."

Svari: "Ja Tev patika, tad man arī patika."

Skorpions: "Nu, tagad laikam Tevi var atsiet."

Strēlnieks: "Nezvani man, es pats(-i) piezvanīšu."

Mežāzis: "Tev ir vizītkarte?"

Ūdensvīrs: "Eee, bet tagad pamēģinam bez drēbēm!"

Zivis: "Tad kā, Tu saki, Tevi sauc?"

Nu patīk man šitās figņas! :D

Šorīt pamostoties man bija tik pat liela Ziemassvētku sajūta kā ne pārāk vieglā Jāņu rītā, proti, nekāda.
Nesaprotu kādēļ mēs nekad nesvinam 24tajā, kad visi parasti svin? 24. datums vienmēr katru gadu nosit visu manu svētku sajūtu, turklāt, tā jau tāpat ar katru gadu kļūst arvien nesaprotamāka. Es biju mājās pilnīgi viena, skatījos visas romantiskās filmas ar Z-svētku pieskaņu pēc kārta, reāli, vismaz moraļņiki nebija :):D, vēl noskatījos filmu par pāvestu no Polijas. Izteikts fanāts, cilvēku un Dieva mīlētājs. Apbrīnojama persõnība. Bet gariedzniecībai tas mani nespēja pievērst, sapratu, ka garīdzniecība ir tik pat aicinājums kā vēlme kļūt par skolotāju vai ārstu. Nav vidus ceļa, vai nu tu esi tajā visā galīgi iekšā vai arī tevi tas nemaz neinteresē, nekādas, vismaz pozitīvās, izjūtas šie virzieni neizraisa.
Bet tagad, sēžot ar jauno lielo ģimeni, šķiet viss ir ļoti jauki, patiešām IR svētki, rīt svinības turpināsies. Cerams, ka mežā sniedziņš būs vēl palicis, lai rastos kaut "gandrīz balto sv." sajūta.
p.s.
es atkal daudz smaidu, biju jau aizmirsusi ka tas ir, bēt tik labiņi :):)