Mans runājiens

Es Maijas kāzās noķēru līgavas pušķi.
Patiesībā, pušķis mani burtiski taranēja. Ļāvu tam nokrist, jo galīgi nebiju gatava to ķert :D Visu nakti varēju staigāt ar līgavas plīvuru un pušķi, jokaini. Jutos kā tāda hipiju līgava, jo man bija izlaisti mati un plīvurs bija ar tādām auduma puķītēm iestiprināts man matos. Gan jau kādu bildi arī dabūšu.
Visi pēc tam dalijās ar saviem stāstiem, par to, ka meitenes, kas noķērušas pušķi pēc gada apprecējušās utt.
Nezinu gan par to vīru, bet pie jauna draudziņa gan es gada laikā tikšu :D Tā arī var interpretēt šo pušķa lietu.