*

ja ziemas sesijā es ar karoti no bundžas ķopsēju iekšā vārītu kondensēto pienu, tad šajā sesijā mans giltī pležer/cukurtaukumbumba ir medus ar ghī sviestu. uzziests uz kkāda lavaštortiļveidīga izstrādājuma (mēs Indijā tā, ar ghī un medu, ēdām no vakariņām pāri palikušās čapatī).

p.s. aizvakar es apmēram viena pati apriju visu plāti ar mammas ceptu rabarberu plātsmaizi.
ardievu slaidā līnija, ardievu.

Haridvārā, protams, ir miljons tempļu. Mēs bijām ekskursijās uz pavisam dažiem. Un bildes no viena es nejauši izdzēsu.

( ilustrācijas )

Haridvāra ir viena no 7 ļoti svētajām Indijas pilsētām. atrodas 200 km no Deli. no lidostas turp mēs braucām 7 h ar stundas pauzi pa vidu, bet atpakaļ 8h bez nekādas pauzes. Pilsētai cauri tek svētā upe Ganga. tā tur ir visai tīra un peldama, jo tas ir tikai nepilnus 300 km no vietas, kur viņa Himalajos sāk savu tecējumu. pilsēta ir liela, skaļa, putekļaina. nomalēs ir daudz industriālu teritoriju. bet gaiss ir krietni labāks nekā Deli, toties jūtami sliktāks nekā Rišikešā.

( ilustrācijas )

nu, ko tad beidzot par Indiju?

laikam jāsāk ar paskaidrojumu kā es tur nokļuvu un, uz kurieni braucu. karoč es te gāju tais LU tālākizglītības kursos par jogu. LU Indijas kultūras centram ir draudzība ar Dev Sanskriti universitāti, Haridvārā. Tad nu tie, kas bija apmeklējuši tos jogas kursus, varēja braukt uz turieni izvērst izglītošanos un ekskursēt.
Tā universitāte ir meitas organizācija Šantikundž āšramam, kura dibinātāja mazdēls ir universitātes šobrīdējais rektors. Universitāte ir privāta organizācija, pārtiek no ziedojumiem, ir visai prestiža. Par mācībām, ēdienu, kojām nav jāmaksā nekas, bet visai grūti tikt iekšā + absolventiem ir kaut kā jāatdara tas, ko mācību iestāde viņos ielikusi - nu tur pēc beigšanas kādu laiku bez atlīdzības jāpasniedz tur utt.
Tā, kā universitāte ir zem āšrama, tad tur visam ir tas garīguma piesitiens. Katrā telpā pie sienas bildes ar āšrama dibinātājiem, katru lekciju sāk ar Gayatri mantru, universitātes kampusa centrā ir Mahadevas templis utt. Attiecīgi arī iekšējās kārtības noteikumi ir visai stingri - studentiem līdz 20:00 vakarā jābūt savās kopmītnēs, ja nav - sods (paskaidrojums vai jāmaksā), no campusa drīkst iziet tikai reizi nedēļā, uzturs vienkāršs un pieticīgs utt. Uz mums gan tie ierobežojumi neattiecās, lai gan izejot no teritorijas bija jāpierakstās žurnālā.
Universitātē var apgūt gan jogu un visādas indiskās lietas (nu tur ajurvēdu, piemēram), gan psiholoģiju un valodas, gan IT. Ir arī tāda forša lieta, kā rural departaments, kur iespējams apgūt, piemēram, papīra reciklēšanu (no veca papīra lej jaunu), aušanu un šūšanu, kampusa stūrī ir arī kūts ar ~200 govīm, kā arī ajurvēdas preperātu ražotne, kurā ražo visus tos augu pulverīšus un tabletītes, gan no uz vietas izaudzētiem, gan no citām vietām piegādātiem augiem.
mums dienas kārtībā bija jogas nodarbības, visādas lekcijas (piemēram, jogas tradīcijas vēsture, indiešu kultūras mantojums, naturopātija, ievads vēdiskajā filozofijā, akupresūra, utt.), no rītiem varēja iet uz vēdiskajiem ugunsrituāliem jeb jagjām, kas notika katru rītu saullēktā (5:30)
brauciens man bija visai izdevīgs, jo ceļanaudu man radi un draugi sameta uz dzimšanas dienu, bet dzīvošana, ēšana, mācības bija par velti. tik vien kā vīza jāuztaisa (55eur), jāsamaksā nodeva Indijas izglītības ministrijai (38eur) un jāpērk pīrādziņi (8 rūpijas gabalā).

universitātes mājaslapa http://www.dsvv.ac.in/ viņiem drīz tur atvērsies arī baltistikas centrs, jo rektors nezkāpēc baigi fano par Baltijas valstīm. Vadīs to centru Sigma Ankrava no LU.

( ilustrācijas )

labvakar, mani sauc Inese un es esmu mājās. pēc ~28h ceļā (8h līdz Deli, 8h lidostā, 5,5h ļotene nr1, 1h lidostā, 3h ļotene nr2, 1h sagaidīt koferi un atbraukt mājās. miegs tajā visā - labi, ja kopā 2,5h) + kofera izkrāmēšanas + nomazgāšanās (ironiski, bet mans sapnis par nirvānu karstā dušā izkūpējā gaisā, jo par godu manai pārbraukšanai kkas nojucis gāzes katlam un siltā ūdens gandrīz vispār nav. mazgājos tāpat kā Indijā - aukstā/viegli remdenā ūdenī), esmu beidzot apsēdusies uzēst pupu zupu, ābolu plātsmaizi un Tērvetes alu (paldies Jebkam, ka vismaz šis sapnis piepildījās). mans iekšējais pulkstenis šobrīd rāda 22:20, nevis 18:51, bet nākamnedēļ visai traka nedēļa paredzama (ar Tīrona Mielastu) un man totāli nav laika džetlagam.

4os naktī uzrāvos gultā sēdus, jo debesis bija pārklātas ar milzīgu skārda plāksni, pa kuru klintsbluķus svaidīdami, lēkāja rakšasi. Drīz tam visam pievienojās grandioza uguņošana, kas pilnībā izgaismoja istabu un caurvējš, kā no ķēdes norāvies, no visa spēka dauzīja visas neaizvērtās durvis un logus. Niknām šaltīm pret zemi un logos triecās lietus. Drīz pazuda arī elektrība. Šis bija viens no grandiozākajiem pērkona negaisiem manā mūžā. 7os no rīta ejot uz jogu bija pilnīgi medžik sajūta, likās, ka ir pilnīgi nomainījusies šīs vietas un visas pilsētas enerģētika.

Šodienas mācība no Indijas ir tāda, ka nevienmēr vajag tiekties nokļūt skaistā templī, kas paceļas augstu kalnā virs murdošās pilsētas. Var gadīties, ka klusas, mierīgas un svaigas dabas apdvestas miera ostas vietā, jūs nokļūsiet kkādā pārbāztā, kazino līdzīgā vietā, kur priesteri sit ar kokiem, prasa par to naudu un dabasskati ir aizsegti ar sīkrūtainām restēm.

Vēl es šodien iegremdējos svētajā upē. Tas gan bija ļoti, ļoti forši.

Kamēr gāju uz yagyu kaķis (vai vanags) apēda balodi kuram kāpņu telpā uz kondiškas kastes bija ligzdiņa. Tā arī neredzēšu mazus balodīšus.

P.s. tikko pienāca ziņa, ka gājis bojā pasniedzējs pie kura vēlāk paredzēta lekcija. Kālī diena laikam.

Sveicieni no tālās Indijas, zaķīši. Solītais internets te ir neinternets un laikam labi ka tā.

nu tā draudziņi. es pēc brītiņa laižu uz Durbi, bet pēc ~12h man jābūt lidostā. vēlams būtu pa vidu pagulēt.



p.s. http://www.timeanddate.com/weather/india/haridwar/ext