Indija. 1. daļa - Dev Sanskriti
Posted on 2015.12.06 at 00:31
nu, ko tad beidzot par Indiju?
laikam jāsāk ar paskaidrojumu kā es tur nokļuvu un, uz kurieni braucu. karoč es te gāju tais LU tālākizglītības kursos par jogu. LU Indijas kultūras centram ir draudzība ar Dev Sanskriti universitāti, Haridvārā. Tad nu tie, kas bija apmeklējuši tos jogas kursus, varēja braukt uz turieni izvērst izglītošanos un ekskursēt.
Tā universitāte ir meitas organizācija Šantikundž āšramam, kura dibinātāja mazdēls ir universitātes šobrīdējais rektors. Universitāte ir privāta organizācija, pārtiek no ziedojumiem, ir visai prestiža. Par mācībām, ēdienu, kojām nav jāmaksā nekas, bet visai grūti tikt iekšā + absolventiem ir kaut kā jāatdara tas, ko mācību iestāde viņos ielikusi - nu tur pēc beigšanas kādu laiku bez atlīdzības jāpasniedz tur utt.
Tā, kā universitāte ir zem āšrama, tad tur visam ir tas garīguma piesitiens. Katrā telpā pie sienas bildes ar āšrama dibinātājiem, katru lekciju sāk ar Gayatri mantru, universitātes kampusa centrā ir Mahadevas templis utt. Attiecīgi arī iekšējās kārtības noteikumi ir visai stingri - studentiem līdz 20:00 vakarā jābūt savās kopmītnēs, ja nav - sods (paskaidrojums vai jāmaksā), no campusa drīkst iziet tikai reizi nedēļā, uzturs vienkāršs un pieticīgs utt. Uz mums gan tie ierobežojumi neattiecās, lai gan izejot no teritorijas bija jāpierakstās žurnālā.
Universitātē var apgūt gan jogu un visādas indiskās lietas (nu tur ajurvēdu, piemēram), gan psiholoģiju un valodas, gan IT. Ir arī tāda forša lieta, kā rural departaments, kur iespējams apgūt, piemēram, papīra reciklēšanu (no veca papīra lej jaunu), aušanu un šūšanu, kampusa stūrī ir arī kūts ar ~200 govīm, kā arī ajurvēdas preperātu ražotne, kurā ražo visus tos augu pulverīšus un tabletītes, gan no uz vietas izaudzētiem, gan no citām vietām piegādātiem augiem.
mums dienas kārtībā bija jogas nodarbības, visādas lekcijas (piemēram, jogas tradīcijas vēsture, indiešu kultūras mantojums, naturopātija, ievads vēdiskajā filozofijā, akupresūra, utt.), no rītiem varēja iet uz vēdiskajiem ugunsrituāliem jeb jagjām, kas notika katru rītu saullēktā (5:30)
brauciens man bija visai izdevīgs, jo ceļanaudu man radi un draugi sameta uz dzimšanas dienu, bet dzīvošana, ēšana, mācības bija par velti. tik vien kā vīza jāuztaisa (55eur), jāsamaksā nodeva Indijas izglītības ministrijai (38eur) un jāpērk pīrādziņi (8 rūpijas gabalā).
universitātes mājaslapa http://www.dsvv.ac.in/ viņiem drīz tur atvērsies arī baltistikas centrs, jo rektors nezkāpēc baigi fano par Baltijas valstīm. Vadīs to centru Sigma Ankrava no LU.
šijā procijā salikšu visas bildes no universitātes kampusa. lielākā daļa ir manis bildētas, bet pa kādai arī no manām ceļabiedrenēm
skats no mūsu mājas jumta



baigi daudz vāveru tur bija

mēness

pieņemšanā pie rektora

Mahadevas (Šivas) templis


vēl skats no mūsmājas jumta

kāds no iepriekšējiem iemītniekiem aizmirsis un pametis

jāpaslauka zālīte


ajurvēdisko preprātu ražotne





audzē augus

ferma


viņi tur ražo ziepes, šampunūs utt, ar govs mēsliem sastāvā


ja kāda govs nejūtas labi, viņi tai taisa speciālu jagju (ugunsrituālu)

papīra ražotne



šuj

un auž



āšrama dibinātāja milztēls

akupresūras dārzs (tur tāds dažādi kraupains betons, pa kuru jāstaigājas ar basām kājām)


blakus akupresūras bāram bija sulu bārs, ko no rītiem un vakaros pa 5 rūpijām varēja iešaut svaigu suliņu. bija visādas jocīgas - piemēram, alvejas, amlas, kviešu asnu utt. dažas arī saldinātas. vēl tur varēja dabūt diedzējumus
es tur gāju no rītiem, kad vairs nevarēju izturēt to, ko deva pamatēdināšanā

darba drošība augstā līmenī

5:30 jagja


tā tur izskatās pa dienu

kā parasti - kaut kas nesākas laikā un ir jāstāv un jāgaida

pusdienas

vispār ēdināšanā es vīlos. man vispār ļoti garšo indiešu ēdiens, bet tur redz tā garīgā pieticība un... katru dienu viens un tas pats.
brokastīs rīsu pārslas ar svaigiem čili un dželabī
pusdienās un vakariņās tas, kas redzams attēlā - dāls, sabdžī, balto rīsu kaudze, čapatī un pāris ripiņas gurķa. un tā divas nedēļas katru dienu. ok, 7dienās vakariņās klāt vēl deva saldo mannas pudiņu.


dzirdīja mūs ar šādu. laba

otrajā nedēļā atklājām, ka tur ir kantīne, kurā var nopirkt piemēram šādus

kāpņu telpa mūsu mājā

tur dzīvoja šāds

viņu vienā rītā iespējams apēda šāds (vienīgais kaķis, ko vispār redzēju Indijā)

mūsu virtuves valdniece Mintu (viņa negatavoja, bet organizēja barošanu un izrīkoja čaļus)

pieņemam naturopātijas procedūras


jogas nodarbības


skats uz Šivas templi no bibliotēkas

bibliotēkā pie sienas


henna madness



vienu rītu mēs jagjas vietā gājām uz Šiva Lingam apmazgāšanas rituālu


man kā cilvēkam, kas studē folkloristiku patika visi tie rituāli. nu interesanti tā


lekcija par indiešu mūziku, ar paraugdemonstrējumiem

augļu vīrs ar lielo degunu tieši pie kampusa vārtiem (ārpusē). mēs pie viņa vislaik gājām pēc augļiem, īpaši papaijām

viena no istabas biedrenēm. tā vispār tai mājā bija vairāki tādi kā dzīvoklīši - katrā 3 guļamistabas un lielā istaba. man palaimējās dzīvot četratā ar jēdzīgākajām grupas meitenēm. un ķirzaku

mūsu augļu plaukts, bibliotēka un trauku žāvējamais

atkal kaut ko gaidām

un vēl gaidām




tā zied un aug granātābols. kampusā vispār bija ļoti daudz mango koku, bet diemžēl nebija sezona

Mahadevas templis - Šiva lingams ar Šaktī kobru




Rišikešas braucienā visi sapirkās singingbolus un tad mēs nodevāmies eksperimentiem

noslēguma ceremonija. man gadījās dziedāt Gauži raud saulīte solo


tas tur priekšplānā ir mūsu jōga tīčer (vispār abi). daudzām bija pilnīgs krašs uz viņu. jāatzīst, ka kaut kādus patīkamus fluīdus viņš toč izdalīja

pakojamies prombraukšanai
laikam jāsāk ar paskaidrojumu kā es tur nokļuvu un, uz kurieni braucu. karoč es te gāju tais LU tālākizglītības kursos par jogu. LU Indijas kultūras centram ir draudzība ar Dev Sanskriti universitāti, Haridvārā. Tad nu tie, kas bija apmeklējuši tos jogas kursus, varēja braukt uz turieni izvērst izglītošanos un ekskursēt.
Tā universitāte ir meitas organizācija Šantikundž āšramam, kura dibinātāja mazdēls ir universitātes šobrīdējais rektors. Universitāte ir privāta organizācija, pārtiek no ziedojumiem, ir visai prestiža. Par mācībām, ēdienu, kojām nav jāmaksā nekas, bet visai grūti tikt iekšā + absolventiem ir kaut kā jāatdara tas, ko mācību iestāde viņos ielikusi - nu tur pēc beigšanas kādu laiku bez atlīdzības jāpasniedz tur utt.
Tā, kā universitāte ir zem āšrama, tad tur visam ir tas garīguma piesitiens. Katrā telpā pie sienas bildes ar āšrama dibinātājiem, katru lekciju sāk ar Gayatri mantru, universitātes kampusa centrā ir Mahadevas templis utt. Attiecīgi arī iekšējās kārtības noteikumi ir visai stingri - studentiem līdz 20:00 vakarā jābūt savās kopmītnēs, ja nav - sods (paskaidrojums vai jāmaksā), no campusa drīkst iziet tikai reizi nedēļā, uzturs vienkāršs un pieticīgs utt. Uz mums gan tie ierobežojumi neattiecās, lai gan izejot no teritorijas bija jāpierakstās žurnālā.
Universitātē var apgūt gan jogu un visādas indiskās lietas (nu tur ajurvēdu, piemēram), gan psiholoģiju un valodas, gan IT. Ir arī tāda forša lieta, kā rural departaments, kur iespējams apgūt, piemēram, papīra reciklēšanu (no veca papīra lej jaunu), aušanu un šūšanu, kampusa stūrī ir arī kūts ar ~200 govīm, kā arī ajurvēdas preperātu ražotne, kurā ražo visus tos augu pulverīšus un tabletītes, gan no uz vietas izaudzētiem, gan no citām vietām piegādātiem augiem.
mums dienas kārtībā bija jogas nodarbības, visādas lekcijas (piemēram, jogas tradīcijas vēsture, indiešu kultūras mantojums, naturopātija, ievads vēdiskajā filozofijā, akupresūra, utt.), no rītiem varēja iet uz vēdiskajiem ugunsrituāliem jeb jagjām, kas notika katru rītu saullēktā (5:30)
brauciens man bija visai izdevīgs, jo ceļanaudu man radi un draugi sameta uz dzimšanas dienu, bet dzīvošana, ēšana, mācības bija par velti. tik vien kā vīza jāuztaisa (55eur), jāsamaksā nodeva Indijas izglītības ministrijai (38eur) un jāpērk pīrādziņi (8 rūpijas gabalā).
universitātes mājaslapa http://www.dsvv.ac.in/ viņiem drīz tur atvērsies arī baltistikas centrs, jo rektors nezkāpēc baigi fano par Baltijas valstīm. Vadīs to centru Sigma Ankrava no LU.
šijā procijā salikšu visas bildes no universitātes kampusa. lielākā daļa ir manis bildētas, bet pa kādai arī no manām ceļabiedrenēm
skats no mūsu mājas jumta



baigi daudz vāveru tur bija

mēness

pieņemšanā pie rektora

Mahadevas (Šivas) templis


vēl skats no mūsmājas jumta

kāds no iepriekšējiem iemītniekiem aizmirsis un pametis

jāpaslauka zālīte


ajurvēdisko preprātu ražotne





audzē augus

ferma


viņi tur ražo ziepes, šampunūs utt, ar govs mēsliem sastāvā


ja kāda govs nejūtas labi, viņi tai taisa speciālu jagju (ugunsrituālu)

papīra ražotne



šuj

un auž



āšrama dibinātāja milztēls

akupresūras dārzs (tur tāds dažādi kraupains betons, pa kuru jāstaigājas ar basām kājām)


blakus akupresūras bāram bija sulu bārs, ko no rītiem un vakaros pa 5 rūpijām varēja iešaut svaigu suliņu. bija visādas jocīgas - piemēram, alvejas, amlas, kviešu asnu utt. dažas arī saldinātas. vēl tur varēja dabūt diedzējumus
es tur gāju no rītiem, kad vairs nevarēju izturēt to, ko deva pamatēdināšanā

darba drošība augstā līmenī

5:30 jagja


tā tur izskatās pa dienu

kā parasti - kaut kas nesākas laikā un ir jāstāv un jāgaida

pusdienas

vispār ēdināšanā es vīlos. man vispār ļoti garšo indiešu ēdiens, bet tur redz tā garīgā pieticība un... katru dienu viens un tas pats.
brokastīs rīsu pārslas ar svaigiem čili un dželabī
pusdienās un vakariņās tas, kas redzams attēlā - dāls, sabdžī, balto rīsu kaudze, čapatī un pāris ripiņas gurķa. un tā divas nedēļas katru dienu. ok, 7dienās vakariņās klāt vēl deva saldo mannas pudiņu.


dzirdīja mūs ar šādu. laba

otrajā nedēļā atklājām, ka tur ir kantīne, kurā var nopirkt piemēram šādus

kāpņu telpa mūsu mājā

tur dzīvoja šāds

viņu vienā rītā iespējams apēda šāds (vienīgais kaķis, ko vispār redzēju Indijā)

mūsu virtuves valdniece Mintu (viņa negatavoja, bet organizēja barošanu un izrīkoja čaļus)

pieņemam naturopātijas procedūras


jogas nodarbības


skats uz Šivas templi no bibliotēkas

bibliotēkā pie sienas


henna madness



vienu rītu mēs jagjas vietā gājām uz Šiva Lingam apmazgāšanas rituālu


man kā cilvēkam, kas studē folkloristiku patika visi tie rituāli. nu interesanti tā


lekcija par indiešu mūziku, ar paraugdemonstrējumiem

augļu vīrs ar lielo degunu tieši pie kampusa vārtiem (ārpusē). mēs pie viņa vislaik gājām pēc augļiem, īpaši papaijām

viena no istabas biedrenēm. tā vispār tai mājā bija vairāki tādi kā dzīvoklīši - katrā 3 guļamistabas un lielā istaba. man palaimējās dzīvot četratā ar jēdzīgākajām grupas meitenēm. un ķirzaku

mūsu augļu plaukts, bibliotēka un trauku žāvējamais

atkal kaut ko gaidām

un vēl gaidām




tā zied un aug granātābols. kampusā vispār bija ļoti daudz mango koku, bet diemžēl nebija sezona

Mahadevas templis - Šiva lingams ar Šaktī kobru




Rišikešas braucienā visi sapirkās singingbolus un tad mēs nodevāmies eksperimentiem

noslēguma ceremonija. man gadījās dziedāt Gauži raud saulīte solo


tas tur priekšplānā ir mūsu jōga tīčer (vispār abi). daudzām bija pilnīgs krašs uz viņu. jāatzīst, ka kaut kādus patīkamus fluīdus viņš toč izdalīja

pakojamies prombraukšanai
