*

vēl viena daļa mana miera klaiņo pa Saļiku. to es satieku reizēs, kad esmu savā mīļajā divi-vienā stāvoklī. nu nē, nevis ar bērniņu vēderā, bet kad esmu puikprincese. nu reizē gan puika, gan princese- viena starp saviem Crew puikām. pēc tam var atkal dejot lēnās dejas, valšus un arī polkas ar ļasiku pa Pļavielu. zināt bedres no galvas, atlaist rokas un izlēkāt apmales.
un izskatās, ka tagad iesim ciemos pie mana Jaņ uz lejasstāvu.
priekā!

vienīgie brīži, kad es varbūt varētu nožēlot kko no savas dzīves ir tie, kad esmu mēģinājusi kkā apspiest savu jukumu. tieši tāpēc, es neraugoties uz laikapstākāļiem, ietērpšos klasikā Salaspils puikas prikidā, pisīšu ārā ar ļasiku un klausīšos smuko Madame Germen albūmu.
vēl man liekas, ka viss februāris, kas sākās jau 29.01., ir viena nenormāli ievilkusies otrdiena.

atbraucam ar Sanitu uz Saļiku, kas pēdējā laikā vispār ir plaši apmeklēta, un konstatējam, ka vecākiem notiek ballīte ar kkādiem ceha večiem.
atnāk mana mamma runāties un paziņo, ka vakar Saškam stāstījusi, lai neraizējas par meitu, jo redz viņas meita [t.i. es] esot anarhiste, revolucionāre un ka vajagot ļaut braukt kur grib un ar visu ātrumu, tikai tad, kad grāvī galīgi braucot, tad vajagot pa bremzēm uzdot.
un Vaņkam esot nenormāli smuks dēls ar persiešu uzacīm un brūnām acīm... bet nu, jā, man jau esot par jaunu - tikai 19 gadi.

UPD:// es biju šokā jau pirms tam, bet tikko uzzināju, ka viņi dzer šņabīti un uzdzer ĶIRBJU SULU!!!!
UPD2:// un man prieks ka varēju kādu beidzot pacienāt ar savu taisītu dārzeņu un nūdeļu žļurgu. man prieks ka garšoja.
UPD3:// un es esmu vēl lielākā šokā, ka atšķirībā no manām ballītēm, vecāku ballītē tiek salauzta poda skalojamā kaste. nu nevis mehānisms, bet pati keramikas kaste. labi. mēs braucam uz TB.

saļiks, ļasiks, draugs, pieci aliņi un lietu patiesā būtība.
un izolente pāri visam. nu, ja ne visam, tad zābītim noteikti.

vot šito es nesaprotu. kamēr es pavadīju Rīgā apm. 5h strādājot un priecājoties par pavasarīgi mīlīgi silto laiku, tikmēr Salaspilī uzsnidzis sniegs. un, nē nav nekādas retas un vientulīgas sniegpārslu zvaigznītes, bezgalīgi pelēkā asfalta visumā. nav arī nekāda smilšu - piena putra. ir īsts, nežļurgains, vairākus centimetrus biezs sniegs.
un es vēl uz staciju ejot domāju, ka pārbraucot mājās vaidzētu izmest līkumu ar ļasiku pa rajonu...

gara, draudzīga pastaiga pa dambi līdz Ako, sauļošanās pie Daugavas, vējš, ugunskurs, torte ar svecītēm, tēja termosos, saule, ūdenspīpe, desas līķēdājiem un kečupmaizes līķneēdājiem, pūķis, nosalušas kājas, bērnu šampanietis, svaigs gaiss, kartupeļu salmiņi un konfektes Asorti.
un es tagad smaržoju pēc kūpinātas vistiņas.
ā un par vasaru vēl runājot - Jančukam dārzā tagad zied ciklamenas un prīmulas.

sasmējos. kamēr puikas brauc kkādu tur hokeju skatīties, pupi nāk pie manis uz karstvīnu. taisās un runājās skaipā un visi kā viens iet dušā. es arī tūlīt iešu. tā it kā baigais randiņš būtu paredzams. nē, nu vīriešu kolekcijas man mājās nav, man pat pašai savējā nav, ir tikai nu jau izrevidēta dažādu vīriešu apakšbikšu kolekcija. un izrevidēju es viņu tādā veidā, ka ar tām apakšbiksēm, kas man visvairāk nepatika [vairāk jau gan īpašnieks, nekā pašas apakšbikses], noslaucīju putekļus un izlidināju ārā.
baigās dumības es manliekas, ka te tagad rakstu. jāiet labāk tajā dušā, lai varu tīra un smaržīga sagaidīt savas tīrās un smaržīgās draudzenes.
hmm, lai gan saļikā jau laikam vienmēr jāstaigā gatavai uz visu. nevar jau paredzēt kurā brīdī kāds runcis uzklups. gadās jau, ka tiem runčiem grūti pretoties. it īpaši salaspils sevišķajā agregātstāvoklī.

vakarvakara tikšanās ar daļu no Salaspils Crew beidzās diezgan negaidīti, toties 5dienas nakts dzīvespriecīgajās izpriecās nekā negaidīta nebija. lai gan vispār es labprāt apmainītu tos 'bija/nebija negaidīti' ar vietām. tas, ka es vienmēr dabonu, ko gribu, nemaz nav tik labi, jo reizēm tā dabūšana notiek bezjebkādas manas iniciatīvas, tad, kad man jau zudusi jebkura interese.