marts

Posted on 2017.03.12 at 21:41
man:: ļoti, ļoti bēdīgi
Tags:
tukšums, kas paliek, kad aiziet suns ir tik neticami liels, auksts, sterils, neauglīgs. un, šķiet, aizvien plešas lielāks. tukšuma fluktuācijas. arktiskā vētra tukšumā. viņai bija milzīga loma manā dzīvē, bet es nezināju, ka viņa aizņem tik ļoti, ļoti lielu telpu, kas viņas dzīves laikā vienmēr līdz malām bija piepildīta ar viņas brīnišķīgo būtību. tagad viss liekas tik tukšs un nedzīvs un jēls.

Comments:


vecais indiānis džims
[info]jim at 2017-03-12 22:36 (Saite)
no sirds līdzjūtu.
[info]zirka at 2017-03-12 22:41 (Saite)
man līdzīgi bija ar mūsu suneni noru, kura aizgāja 2013.gadā, bet robs nav aizaudzis joprojām un diezin vai pilnībā aizaugs jebkad. tā ir ar tiem lieliskajiem zvēriem, un tas nudien ir ļoti, ļoti bēdīgi.
ļoti jūtu līdz.
porcelāna lellīte
[info]neraate at 2017-03-12 22:51 (Saite)
neizaug. kaut kādā mērā drusku aizpilda, ja ir cits tādas sugas dzīvnieks, bet man ir aizdomas, ka tur drīzāk vieta kaut kā absurdi sablīvējas un izbrīvējas, jo aizpilda tikai daļēji un to daļu, kas tā egoistiski attiecas uz cilvēku pašu, jo tā klātbūtne katram dzīvniekam ir citādāka
[info]adinkra at 2017-03-13 09:13 (Saite)
Kkā tā. Ar citu dzīvnieku var ātrāk atsākt normāli domāt par mirušo bez momentāna kolapsa.
vilibaldis
[info]vilibaldis at 2017-03-13 10:44 (Saite)
jap, precīzi.
[info]adinkra at 2017-03-13 09:10 (Saite)
Tas ir šausmīgi skumji. Līze aizgāja decembrī, palikām ar kaķēnu, kuru pagājušonedēļ sabrauca. Nezinu, kad mēs vispār ar to visu tiktu galā, ja ne tiešām dīvainas apstākļu sakritības rezultātā mums atkal ir suns.
Gribētos kkā mierināt, bet tas jau nav iespējams.
koki
[info]koki at 2017-03-13 09:26 (Saite)
ļoti zināma sajūta :(
jūtu līdzi no sirds!
Previous Entry  Next Entry