*

Vilnītis ir iedzīvojies diezgan labi. viņš ir nozūmējis manu mīļo rokaspulksteni, kuru man pirms kādiem ~11 gadiem uzdāvināja Šakālis (precīzāk sakot, viņš to atrada Purvciemā uz ielas) - es nespēju to nekur atrast, lai gan tam vajadzēja būt uz kumodes. vēl viņš kādu laiku vajāja manu mīļāko puķi, pareizāk sakot naudas koku, jo viņam bija salicies, ka nav pasaulē labākas vietas, kurā kakāt. puķupods bēga pa visu māju, Vilnītis ar savām kakām pakaļ, bet beigu beigās pods ir paslēpts dziļi vecāku teritorijā aiz mūžam aizvērtām durvīm. ceru, ka mans naudas koks nenonīks. ar kakāšanu ar paliek labāk, jo Vilnītis sāk arvien drošāk iet ārā un eksplorēt teritoriju. ar Radžu koeksistē normāli. slikti tas, ka vienreiz kad Radža gribēja šo pieklājīgi apostīt, viņš Radžai iecirta ar nagiem, bet Radža ir no tām, kas apvainojas un savu aizvainojumu ilgi marinē. es ceru, ka viņa kādā izdevīgā brīdī neizdomās atriebties. ar Nikolaju un Trīni arī pagaidām ok. Trīne cenšas Vilnīti vienkārši neredzēt. Nikolajs ir sapīcis, bet akurāt virsū nekrīt. viņi reizēm mēdz nodarboties ar telepātiskām cīņām blenžot viens uz otru pa pāris metru attālumu. izskatās gan, ka Vilnītim gribas draudzēties. vēl Vilnītis ir atklājis, kur tiek baroti Nikolajs un Trīne (ar to nodarbojas mani vecāki) un savu glauno sauso barību cenšas aizstāt ar Nikolaja un Trīnes neapēstajiem viskas un kitekat konserviem, par ko es galīgi neesmu sajūsmā.




telepātiskās cīņas


Vilnītis, Kārlis un instagrams






šis galdauts jau pārreiz ir gandrīz norauts no galda ar visu vāzi, tāpēc šobrīd paslēpts skapī