*

gāju uz vilcienu, lai brauktu uz savu foršo nodarbību, kuru bezmaz visu dienu gaidīju. stacijā konstatēju, ka man nepietiek skaidras naudas biļetei un, līdz baņķītim vairs paspēt nevar. atlika nīgri nākt atpakaļ mājās, pa ceļam nopērkot mandarīnus, banānus, riekstus un puķukāpostu, ko gremot un iemetot aci humpenē, vai tur nav parādījies mans jaunais, foršais ziemas mantelis (nē, nav, protams).
tagad esmu sapīkusi, vīlusies un dusmīga uz sevi (būtu ieskatījusies makā pirms iešanas ārā, varētu trūkstošās naudiņas pagrābt no santīmu burciņas).

mierinu sevi, ar domu, ka, ja būtu aizbraukusi uz Rīgu, mani notriektu tramvajs, vai es nogāztos pa slidenajām stacijas tuneļa trepēm un lauztu sprandu. un labi gan, ka tā negadījās uz darbu braucot, lai arī uz nodarbību man gribējās vairāk, nekā jelkad varētu gribēties uz darbu.
vismaz pabaudīju bišķi sniegu ārīgā veidā un izdomāju, ka nevaru sagaidīt, kad sniegs būs pietiekami nopietns, lai iejūgtu Upeni kamanās un izbraukātos pa Bot.dārzu. pa šito ziemu varētu iemācīties pati jūgt un kučierēt.

paldies par uzmanību, es ļoti labi apzinos cik šis posts ir bezjēdzīgs.