*

no 24. līdz 27. fevrālim Tallinā notika festivāls Heliosphere, kurā 25.02. uzstājās arī Tesa.
notikās Von Krahl teātrī Tallinas vecpilsētā. Tesa nospēlēja labi un neko vairāk par viņiem ar pirmajā vakarā nedzirdēju. labprāt būtu paklausījusi Amenra, bet viņi spēlēja tieši pirms Tesas un mēs tai laikā diezgan histēriski meklējām, stāvvietu kur bija nolikts buss. palikšana 16eiro hostelī, kurā organizatori bija nobukojuši 5vietīgu rūmu, nevis 6vietīgu, kā mums vajadzēja. bet tāpat iegājām bez kādām problēmām un papildus piemaksām, turklāt viena gulta izrādījās mazliet platāka par pārējām un tajā ar Kārli jauki sagulējām. arī brokastīs sanāca mierīgi iešmaukt visiem. nākamajā dienā dirnējām pa Tallinu gaidot Benu Frostu - aizbraucām uz jūru/klintīm Tallinas pievārtē, tad pagulējām Mika hosteļa istabiņā diendusiņu, jo no savējā jau bijām izčekojušies un pēc tam gājām ēst uz glauno restūzi, kur dalībniekiem deva fūdu forfrī. tas bij ritīgi foršs, it īpaši ja atceras kā iepriekšējā Tallinas braucienā bija lielas problēmas ar normāla veģetāra ēdiena dabūšanu - šajā bija plaša izvēle + viss ar noslieci uz bioeko. un ēst varēja cik grib un var apēst vienā reizē. apkalpoja gan lēni, starp katru ēdienu apmēram pusstundas pauze, kā rezultātā tur pavadījām stundas divas un gandrīz nokavējām Benu.
svīt seksī Beniņš nospēlēja baigi smuki, smaidīja un nebija saļuļļājies kā Ventspilī. pēc tam daži klausījās Nadju, daži vienkārši kūkoja, līdz bišķi pāri pusnaktij devāmies ceļā uz Pēterburgu.
braucās negaidīti ilgi, toties uz robežas viss izgāja neticami gludi un raiti, cik nu tas vispār uz Krievijas robežas ir iespējams. ap 9iem-10iem no rīta, ja pareizi atceros, bijām Pēterpilī un devāmies uz Kostjas mitekli dzīvojamo namu kompleksā "Kosmoss", lai piejemtu dušu, iekostu un nedaudz relaksētos.

( Tallinn )

apdeitots ar video no Tallinas: TESA- P48 LIVE@Von Krahl_Heliosphere.mp4

tātad, kā jau stāv rakstīts, Pēterburgā esam no rīta un mūs ļoti viesmīlīgi uzņem Kostja. pēc brokastīm un dušām daži paliek gulēt, daži brauc uz centru. galvenais mērķis ir Ermitāža, bet tur priekšā jau milzumgara rinda. daži paliek stāvēt, lielākā Ermitāžas kārotāja aizbrauc atpakaļ uz dzīvokli gulēt, bet mēs ar Kārli ejam paklīst pa pilsētu. ārā ir ļoti jocīgi laikapstākļi - saulītē ļoti karsti, no jumtiem gāžas lāstekas un ledus blāķi, ielas klāj bieza kārta šķidras šļuras (sāli viņi tur gāž masīvi - tas tiek nepārtraukti darīts pat uz gandrīz pavisam tīrām ielām un ietvēm), tai pašā laikā ik pa brīdim pūš ledains vējš un ēnā ir āprātīgi auksti, mitri un kodīgi. bišķi pastaigājam, bet tā kā visa nakts ir pavadīta braucot busā un tur man izdevās aizmigt tikai kādus 60 km pirms Pēterburgas, iekšā ir baigais nogurums. tas vēl vairāk sagrābj, kad ieejam kaukādā baznīcā pasildīties un brīdi tur pasēžam - saņemties piecelties un iziet ārā ir ļoti grūti. tāpē laižam apakaļ uz dzīvojamo namu kompleksu "Kosmoss" un liekamies pagulēt. pēc tam izrādās, ka Jancs un Dāvo tai Ermitāžas rindā stāvējuši tik pusstundu, enīvei laiks apskatei bijis ļoti īss - kādas nepilnas divas stundiņas.
vakarā Tesai jāspēlē V-Club. vieta jauka un pretēji gaidītajam tur iekšā ir silti. dod arī daudz garšīga ēdiena un cilvēku ir gana, turklāt ir baigā sajūsmā par Tesu. kamēr Tesa kravājas, bišķi uzspēlē arī Edgars Rubenis, kurš kopš Tallinas ir pievienojies mūsu jaukajam kolektīvam. pirms konča pie Kārļa pienāk kaukāds džeks, pastāsta, ka Tesas koncerts, kurā viš bijis pirms 4 gadiem (eckur laikam video no tā konča) ir inspirējis viņu pievērsties pedāļu čiņīšanai un uzdāvina Kārlim arī kaukādu krutu savu rokdarbu ar ļoti skaistu dīzainu, turklāt. vēlāk atklājas, ka viņu sauc Kirils un viš atbrauc arī uz Maskavas koncertu.
pēc konča atgriežamies pie Kostjas, kur daži pīpē, dzer, skatās jūtjūbā šredus un tad iet gulēt, savukārt daži iet gulēt uzreiz.
nākamās dienas pēcpusdienā dodamies uz Veļikijnovgorodu.

( Sanktpēterburga )

šitas tāds īsiņš ierakstiņš būs. karoč aizbraucam uz turieni. vieta tāda it kā normāla, bet iekšā pavēss un nelāgi ož. cilvēku gandrīz nemaz nav, pietam izskatās, ka tie, kas ir nav nākuši speciāli uz konci, bet vienkārši patusēties. pirms Tesas spēlē divas vietējās gaseratas, turklāt nevisai kvalitatīvas. kad pienāk kārta Tesai, daudzi cilvēki jau ir aizgājuši, bet vēl liela daļa aiziet kamēr viņi spēlē. pats koncis arī nu tāds - nau baigi kruts un pauverfuls. nez - vai nu sūdīgi izreklamēts, vai tas, ka pirmdiena... runā, ka iepriekšējie Tesas un Silarda konči šai pilsētā uzņemti krietni siltāk. vienīgais, kas tur foršs - tāds jauks un sirsnīgs džeks, kas liek krutu un gaumīgu dissseni, par kuru pats ļoti priecājas. priecājas arī par Tesu. uzreiz pēc konča dodamies ceļā uz Maskavu.

( Dižā Novgoroda )

visu nakti braukuši, braukuši, braukuši agri no rīta esam pieMaskavā un jau kādus 20km pirms šīs monstrozmilzīgās pilsētas sākas sastrēgumi - mašīnas stāv pat piecās joslās vienā virzienā un kustās uz priekšu tik ātri, kā gliemezis ar lauztu vienīgo kāju. manliekas, ka pa to sastrēgumu mēs nokūlāmies kādas stundas četras vismaz. visi smiegojušies un pilniem urīnpūšļiem. maskavieši mūs uzņem ļoti krutā un mīlīgā divstāvu dzīvoklī pāris metro pieturas no paša centra un piebaro ar lielu daudzumu veģetārā plova. aizbraucam bišķi uz centru, kur konstatēju, ka Sarkano laukumu esmu iedomājusies grandiozāku esam. pēc Kristus glābēja katedrāles apskates pārējie iet uz Puškina muzeju, bet mēs ar Kārli braucam atpakaļ uz dzīvokli dušoties un kādu stundiņu pasnaust.
koncerts notiek vietā Aktovij Zal, kas mazliet atgādina Melno piektdienu. pirms Tesas uzstājas vēl divas grupas un Edgars. pirmā ir ļoti, ļoti forša, otrā savukārt ļoti, ļoti jocīga. cilvēku ir daudz un traki. Tesu jau sauc ar saukšanu uz skatuves un, kad viņi sāk aiziet nenormāls mošpits, steidždaivings, trakošana un ārdīšanās. enerģijas līmenis zālē nenormāli augsts. arī paši tes-meņi mošo pa skatuvi kā traki. beigās Tesu vairākkārt sauc atpakaļ, pēdējā dziesmā pa skatuves grīdu pilnīgā ekstāzē vārtās viena blondīne un pāris džeki. tiek izpirkts arī viss līdzpaņemtais distro (Tesas plates) un pēc konča stāv gara rinda pēc autogrāfiem, kā arī Tesa laikam ir uzstādījusi par ieejas biļetēm nopelnītās naudas rekordu.
nu ļoti kruta, karoč un visi baigi apmierināti.
kaukur ap 2iem naktī esam novākušies, sakravājušies, iepirkuši ceļamaizi un izbraucam uz Latviju.

( Maskava )

pēc visas nakts brauciena, no rīta šķērsojam Krievijas - Latvijas robežu (arī diezgan mierīgi un neilgi) un braucam uz Rēzekni paēst.

kopumā brauciens bija baigi, baigi foršs. patikās vislabāk no visiem braucieniem kādos vien esu braukusi līdzi Tesai. tāds mierīgs un silts (par spīti drausmīgajam aukstumam un busā mūždien salstošajām kājām). vispār bij sajūta, ka varētu vienu nakti normāli izgulēties un turpināt braukt kaukurnezinkur vēl vismaz nedēļu. nujā, man ļoti patikās, citiem arī laikam.
kas attiecas uz Krieviju - tā man ne visai. viss tāds liels un nemīlīgs. priecājos, ka pabiju un dabūju aci uzmest, bet speciāli atgriezties un iedziļināties kārtīgākā izpētē nekārojas. nebij ar tādas patīkamas kņudoņas vēderā, kā mēdz būt citos ceļojumos, bet pieļauju, ka savu lomu te spēlē arī briesmīgā, garā, aukstā un apnikušā ziema. negribas redzēt ne kripatas sniega, negribas tūņāties biezās drēbēs un salt arī negribs. vispār manī bija iemetusies kaukāda ilūzija par to, ka atgriežoties LV mani gaidīs pavasaris ar gandrīz nokusušu sniegu un mīlīgi siltu laiku.
vēl man atkal par jaunu būs jākāpj nost no cukurošanās un miltošanās. ar katru brauciena dienu visādu iemeslu dēļ sāku stūķēt iekšā arvien vairāk saldumu, maizes un vispār bieži ēdu tad, kad nemaz negribas ēst. nebrīnītos, ja būtu arī kāds kīlo dzīvsvara pielasījies klāt pa brauciena laiku. votkā.
droši vien esmu aizmirsusi pierakstīt kauko nenormāli interesantu un/vai svarīgu, bet man jau ir līdz kaklam šitā rakstīšana, tik gribējās pabeigt un visu vienā reizē nodarīt līdz galam. te nu ir.
ak nu jā - daudzi forši cilvēki satikti. nu, piemēram, Kostja, Saša, Novgorodas diseņlicējs un Kirils - pedāļdāvātājdžeks. un citi arī, protams.

( Rēzekne )