janvāris
Posted on 2021.01.07 at 18:24
šogad gribētos arī atsākt pieglabāt te ēdienu receptes. kopš to baigi vairs nepiekopju ir bijušas problēmas pēc atmiņas restaurēt kādu izdevušos ēdmaņu.
pēdējā laikā bieži taisu fermentētus indijas riekstu sierus - ļoti īzī - pāris stundas mērcē 2 glāzes indijas riekstus, tad sablendē - blendējot pievieno tikai tik druscīt ūdeni, lai var pablendēt, iejauc masā vienu probiotiku kapsulu, atstāj uz nakti siltumā, piemēram, uz plītsmalas. kad fermentēšanās intensitāte (tb skābenums) liekas pietiekoša, tad iemaisa papildinājumus (visbiežāk lieku kaltētus tomātus, olīvas, apceptus ķiplokus, rauga pārslas) un ieliek marlītē un sietiņā, un atstāj vēl uz nakti vēsā vietā, lai notek jebkāds liekais miklums, kas vēl palicis. var uzlikt virsū kādu slogu, piemēram, ar ūdeni pielietu burku. ja gribas vnk krēmsieru, tad šo pēdējo soli var izlaist. taču, ja gribas next level, tad no marlītes izritināto ritulīti var ielikt kristiešu labdarības veikalā pa 50 centiem pirktā jocīgā sietiņā un sietiņu savukārt ielikt katliņā, kura dibenā aizdedzināts pasmalki sagriezts kaltēts kadiķis (sietiņa vietā droši vien var izmantot arī metāla duršlaku). uzlikt vāku un nokūpināt kadiķa dūmos. kadiķis ik pa laikam apdzisīs un būs jāpiededzina no jauna. rezultāts garšo tiešām maģiski.
ja negribas kūpināties, tad no marlītes izritināto ritulīti vnk ieviļā Vidusjūras garšvielu maisījumā.
šausmīgi ciets viņš nebūs, bet mīksti griežams parasti ir.
ilustrācija šiten
pie pēdējā laika kulinārajiem sasniegumiem vēl varētu pieskaitīt - puķkāpostus zemesriekstu mērcē Taizemes gaumē, sušī kūku (epic shit), vegan čeburekus (made by vīrs), ar ķiplokiem, ķimenēm un rozmarīnu grauzdētu riekstu asorti un sorgo salātus ar viegli iemarinētiem (balzamiko, olīveļļa, sojas mērce, šķidrie dūmi, ķiploki, raudene) un cepeškrāsnī ceptiem šampiņjoniem. regulāri apēdu arī pa kādam Roltonam.
pēdējā laikā bieži taisu fermentētus indijas riekstu sierus - ļoti īzī - pāris stundas mērcē 2 glāzes indijas riekstus, tad sablendē - blendējot pievieno tikai tik druscīt ūdeni, lai var pablendēt, iejauc masā vienu probiotiku kapsulu, atstāj uz nakti siltumā, piemēram, uz plītsmalas. kad fermentēšanās intensitāte (tb skābenums) liekas pietiekoša, tad iemaisa papildinājumus (visbiežāk lieku kaltētus tomātus, olīvas, apceptus ķiplokus, rauga pārslas) un ieliek marlītē un sietiņā, un atstāj vēl uz nakti vēsā vietā, lai notek jebkāds liekais miklums, kas vēl palicis. var uzlikt virsū kādu slogu, piemēram, ar ūdeni pielietu burku. ja gribas vnk krēmsieru, tad šo pēdējo soli var izlaist. taču, ja gribas next level, tad no marlītes izritināto ritulīti var ielikt kristiešu labdarības veikalā pa 50 centiem pirktā jocīgā sietiņā un sietiņu savukārt ielikt katliņā, kura dibenā aizdedzināts pasmalki sagriezts kaltēts kadiķis (sietiņa vietā droši vien var izmantot arī metāla duršlaku). uzlikt vāku un nokūpināt kadiķa dūmos. kadiķis ik pa laikam apdzisīs un būs jāpiededzina no jauna. rezultāts garšo tiešām maģiski.
ja negribas kūpināties, tad no marlītes izritināto ritulīti vnk ieviļā Vidusjūras garšvielu maisījumā.
šausmīgi ciets viņš nebūs, bet mīksti griežams parasti ir.
ilustrācija šiten
pie pēdējā laika kulinārajiem sasniegumiem vēl varētu pieskaitīt - puķkāpostus zemesriekstu mērcē Taizemes gaumē, sušī kūku (epic shit), vegan čeburekus (made by vīrs), ar ķiplokiem, ķimenēm un rozmarīnu grauzdētu riekstu asorti un sorgo salātus ar viegli iemarinētiem (balzamiko, olīveļļa, sojas mērce, šķidrie dūmi, ķiploki, raudene) un cepeškrāsnī ceptiem šampiņjoniem. regulāri apēdu arī pa kādam Roltonam.