oktobris
Posted on 2017.10.24 at 18:54skan: Kārlis skalda malku
ja īsumā par ikdienu, tad:
*kāpnēs pieslēgtajiem velosipēdiem atkal nofenderēti lukturīši. diez kur tos var likt bez stiprinājumiem? toties mums atkal lieki un šobrīd galīgi nevajadzīgi izdevumi. tā kā dienaskārtībā ir arī neliels, hmm, kašķis ar mājas saimnieku un man laikam vispār negribas dzīvot Rīgā, mēģinu izfiškot, kā varētu pārredzamā nākotnē pārcelties uz provinci (piedāvājiet, man, lūdzu, foršu darbu Smiltenē, Valmierā, Cēsīs vai kaut kur tur araund un es esmu gatavs braucējs).
*pagājis mēnesis jaunajā darbā. joprojām domāju par strādnieku revolūciju, reizēm izjūtu psiholoģiski - klaustrofobisku sajūtu, par to, ka nepiederu pati sevi, jo jāsēž tur uz vietas 9-18, arī tiešie darba pienākumi neliekas ļoti aizraujoši. toties man ļoti patīk kolektīvs un priekšniecība un atmosfēra. ļoti, ļoti patīkama pārmaiņa pēc pēdējo gadu pieredzes teātrī. patīk, ka priekšniecība motivē darbiniekus un domā, kā palīdzēt viņiem darīt savu darbu nevis, kā iepriekšējā darbavietā, draud "saņemies/turi muti/dari, kas jādara, jo uz tavu vietu jau rindā stāv", kā arī novērtē darbinieku dotības, kas nav nepieciešmas konkrēto darba pienākumu veikšanai, bet noder uzņēmuma vajadzībām. no pieredzes, pārmaiņu un attīstības viedokļa šitais gājiens bija ļoti labs un pareizs.
*vakar biju uz pirmo jōgas nodarbību pie Taņas Bindes kačalkā. kopumā patika, par daudz runāja krieviski un par maz latviski, jo lai gan man ir iepriekšēja pieredze ar dažādiem citiem pasniedzējiem, dažas āsanas/āsanu sekvences man bija jaunas un es drusku nesapratu, kas man jādara. patika atkal apzināties, ka man ir ķermenis, kādu laiku (diemžēl) šī sajūta nebija sajusta.
*kāpnēs pieslēgtajiem velosipēdiem atkal nofenderēti lukturīši. diez kur tos var likt bez stiprinājumiem? toties mums atkal lieki un šobrīd galīgi nevajadzīgi izdevumi. tā kā dienaskārtībā ir arī neliels, hmm, kašķis ar mājas saimnieku un man laikam vispār negribas dzīvot Rīgā, mēģinu izfiškot, kā varētu pārredzamā nākotnē pārcelties uz provinci (piedāvājiet, man, lūdzu, foršu darbu Smiltenē, Valmierā, Cēsīs vai kaut kur tur araund un es esmu gatavs braucējs).
*pagājis mēnesis jaunajā darbā. joprojām domāju par strādnieku revolūciju, reizēm izjūtu psiholoģiski - klaustrofobisku sajūtu, par to, ka nepiederu pati sevi, jo jāsēž tur uz vietas 9-18, arī tiešie darba pienākumi neliekas ļoti aizraujoši. toties man ļoti patīk kolektīvs un priekšniecība un atmosfēra. ļoti, ļoti patīkama pārmaiņa pēc pēdējo gadu pieredzes teātrī. patīk, ka priekšniecība motivē darbiniekus un domā, kā palīdzēt viņiem darīt savu darbu nevis, kā iepriekšējā darbavietā, draud "saņemies/turi muti/dari, kas jādara, jo uz tavu vietu jau rindā stāv", kā arī novērtē darbinieku dotības, kas nav nepieciešmas konkrēto darba pienākumu veikšanai, bet noder uzņēmuma vajadzībām. no pieredzes, pārmaiņu un attīstības viedokļa šitais gājiens bija ļoti labs un pareizs.
*vakar biju uz pirmo jōgas nodarbību pie Taņas Bindes kačalkā. kopumā patika, par daudz runāja krieviski un par maz latviski, jo lai gan man ir iepriekšēja pieredze ar dažādiem citiem pasniedzējiem, dažas āsanas/āsanu sekvences man bija jaunas un es drusku nesapratu, kas man jādara. patika atkal apzināties, ka man ir ķermenis, kādu laiku (diemžēl) šī sajūta nebija sajusta.