cepeškrāsnī uz plāts (un cepampapīra, ja negribas mazgāt plāti) saliek veselus, ne pārāk lielus tomātus, pārgrieztas un iztīrītas paprikas (man bija mazas un uz pusēm, lielākas varbūt 3 daļās), uz pusēm pārgrieztus, notīrītus, nelielus baltos sīpolus, veselu, nenotīrītu ķiplokgalviņu, pāris rozmarīna zariņus (var likt tieši virsū dārzeņiem, lai savelkas labāk). pārslaka ar olīveļļu, balzamiko etiķi, uzber sāli un piparus un liek cepeškrāsnī - cep kamēr mīksti.
katliņā apcep sarīvētu burkānu, piemet pārējos dārzeņus (ķiploku pirms tam notīrot) un daļu no rozmarīna (tikai lapiņas, protams, zariņus met ārā) tad paskatās un padomā, ka liekas, ka būs drusku par maz, tāpēc ātri nomizo un sīki, sīki sasmalcina vienu kartupeli (bet gan jau var atrast labāku brīdi, kad to pievienot, piemēram sagrieztu ripās jau cepeškrāsnī). pielej kokospiena bundžu, piemet baziliku, drusku vēl sāli (ja taisās pasniegt ar sāļiem čipsiem, tad baigi nevajag aizrauties), piparus, kūpinātas paprikas pulveri. visu savāra, sablendē, ielej šķīvī, izdekorē ar melno olīvu kalniņu šķīvja vidū un piekož klāt kaut kādus foršus čipsus ar ne pārāk uzbāzīgu garšu.
jā un totāli vienkārši un nesarežģīti. īsti gurmāni gan jau packātos un vilktu tomātiem mizas nost un ko nu tur vēl ne, bet man tās mizas, īpaši jau sablendētas, nekādā veidā netraucē. man vairāk traucē viņas vilkt nost.
Klau! Tie tomāti labi blenderējas ar visu mizu? Es vienmēr tomātus mizoju sakumā pirms taisu krēmzupā, bet lasu receptes, ka tomātus liek ar visu mizu un nedz berž caur sietu, nedz kā citādi darās, lai tiktu no tās mizas vaļā. Hu un es vienmēr raustos, jo man bail, ka tā miza neblenderēsies un tad būs ķēpa.
hmm, es pat neesmu aizdomājusies, ka varētu neblendēties :) vienmēr esmu blendējusi un vienmēr sablendējas. man nav nekāds superduperfancy blenderis - 10+ gadus vecs Braun 600w kāts, bet var būt, ka ir arī blenderi, ar kuriem tādu vai šādu iemeslu dēļ nesablendējas.
bet es šajā gadījumā viņus īpaši ilgi nevāru. viņi ir tipa pavadījuši kādas 20 min cepenē un tai katlā es tikai tik daudz, lai burbuli uzmet un drusku garšiņas savāras kopā.
o, paldies par atgādinājumu par rozmarīnu un sīpoliem, kā reiz dārzeņus taisāmies taisīt (ar penne makaroniem gan, neblenderētus). liksim klāt arī baklažānus, varbūt ir kāds ieteikums, kādā formātā to sagriezt, lai ir maksimāli garšīgs un nav rūgts?
es, nez, es kādreiz tur kko sālīju pirms to baklažāni gatavoju, bet pēdējā laikā slinkuma un neizdarības dēļ esmu atmetusi un, godīgi sakot, neesmu saskārusies ar rūgtumu. es droši vien sagrieztu pabiezās ripās un liktu kopā ar visu pārējo
katliņā apcep sarīvētu burkānu, piemet pārējos dārzeņus (ķiploku pirms tam notīrot) un daļu no rozmarīna (tikai lapiņas, protams, zariņus met ārā) tad paskatās un padomā, ka liekas, ka būs drusku par maz, tāpēc ātri nomizo un sīki, sīki sasmalcina vienu kartupeli (bet gan jau var atrast labāku brīdi, kad to pievienot, piemēram sagrieztu ripās jau cepeškrāsnī). pielej kokospiena bundžu, piemet baziliku, drusku vēl sāli (ja taisās pasniegt ar sāļiem čipsiem, tad baigi nevajag aizrauties), piparus, kūpinātas paprikas pulveri. visu savāra, sablendē, ielej šķīvī, izdekorē ar melno olīvu kalniņu šķīvja vidū un piekož klāt kaut kādus foršus čipsus ar ne pārāk uzbāzīgu garšu.