trololol, smieklīgi saņemt meilu, kas sākas ar tekstu: "Sveiki, XY mākslas centrs informē," un noslēdzas ar kaismīgu, privātu "varbūt kāds mani sauks par utopistu, bet man ir apnicis samierināties ar valsts nekulturalitāti, kurā esmu piedzimis un negribu nekur braukt prom, jo Latvija ir mana Dzimtene!". emocionalitāte un nespēja nošķirt privātu komunikāciju no institucionālas vienmēr ir aizkustinoša.

"Mani sauc Anita – es esmu Jūsu Virsmāte."

vakardienas deju mazā telpā ar daudz cilvēkiem izraisītais jociņš iz paranoid parrot repertuāra

interesentiem: te ir vēl :)

es nezinu, kā jums, bet mums ar mala te ir paradiskotēka, klausoties Riannu un Black-Eyed Peas! nu, a "paradiskotēka" nozīmē to, ka ir slinkums piecelties kājās un ir tikai ritmiski jākustina ķermeņa augšdaļa. kas man atgādina, kā izgājušnakt Taškentas lidostā sapazinos ar vienu krievu militāristu un celtnieku vienā personā, kurš lepni stāstīja, ka pie viņa, Sanktpēterburgā, esot liels un ļoti labs klubs - "Kolbasnij ceh". mums ir maziņš, bet arī ļoti labs. dam-tratatam, dam-tratatam, i shot a man down.

hahā, selebreitējot to, ka manī lēnām ir atgriezusies patika uz dzīvošanu ar visām tās izpausmēm - lasīšanu tai skaitā,
uzskatu, ka garumgaro gribu-izlasīt grāmatu sarakstu ir prātīgi iesākt ar šo :)

nav tik traki, kā izskatās - autors ir VIII Parīzes universitātes literatūras profesors, mētā luni un ironiski spēlējas ar literatūratsaucēm. izskatās, ka būs forši :)

re, kā agrāk laida:

..nevis tur kaut kā caur puķītēm, nutur, "Kā kļūt slaidai trīs mēnešos" un tml. Nē, viss kā pie cilvēkiem - tipa, hei, tusni, gribi zināt, kas ārstam par tevi sakāms?

Mūsdienās publiskās telpas uzbraucieni horizontāli izaicinātiem cilvēkiem, šķiet, aprobežojas vien ar viņiem domātu apģērbu veikalu nosaukumiem ("Milzis", "Goliāts", etc.). Nu, droši vien ar to sortimentu arī, bet mēs jau te par tekstuālo.

es tā jūtu, ka manu šīvakara baļļeiti iegrozīs šitais. i don't wanna lose you tonight, you're the only thing that mateeers!

tā neko tā dzīvīte. sēžu, drukāju, zvana telepouns, paceļu - ģipsis zvana viens no maniem mīļākajiem latviešu mākselniekiem, saka, ka, hei, mīļo implozij, paldies par izstādei aizdotajām kurpēm, nāciet uz muzeju pakaļ, un es jums tur vēl vienu savu darbiņu dāvanā atstāju.

implozija: .... .... ...ĪĪĪĪ! :))))

..tā vien rādās, ka mani mazbērni varēs tirgot glezniņas un peldēties naudā, hahah.