Lielākais teleskops laikam atrodoties Kanāriju salās.
2,4 km virs jūras līmeņa, kalna galā.

//wikibilde//

šitam verķim iekšā ir 10,4 metru diamtera spogulis un verķis esot būvēts pēc Nasmyth principa...

//wikibilde//

Bet viņiem ir doma pāriet uz citu principu - Shmidt/Cassegrain

//wikibilde//

Abās iepriekšējās bildēs gaisma nāk no kreisās puses. Un tie tur pa vidu ir visādi spoguļi un lēcas.
Pie tam šitais teleskops palaists darbā gadu atpakaļ, 2007. gada jūlija vidū.

Bet tagad pats galvenais, ko atradu iekš National Geographic -
Nākotnē būvēšot vēl lielāku, tikai ne uz Zemes, bet gan uz Mēness. Un būvēšot no Mēness putekļiem, kas sajaukti ar epoksīdsveķiem un oglekļa nanocaurulītēm (carbon nanotubes)...

Epoksīdsveķis ir epoksīda (cikliskā ētera) polimērs. Eku šeku viņa ķīmiskā struktūra.

//wikibilde//
Man, personīgi, nav īsti skaidrs tās "trīsstūru" saites galos. cik no vidusskolas kursa atceros, tad oglekli neraksta, bet ogleklim bij jābūt četrām saitēm... Ja kāds var izskaidrot...

Oglekļa nanocaurulītes esot visstiprākais materiāls zemes virsū elastības un stiepes ziņā. Šito rašanos novēroja 1991. gadā pie grafīta elektroda loka izlādes laikā, bet var iegūt arī ar lāzeri un ķīmiski.

//wikibilde//

Un NASA atsūtīja mēness putekļu imitāciju.
Šitie džekiņi salika visu kopā, mazliet paķēpājās un ieguva kaut ko ļoti stingru, ar blīvumu kā cementam.
Atliek šitādam uzklāt virsū spoguļvirsmu (ko var izdarīt ar alumīnija pārklājumu), un spogulis gatavs.

Tad nu sanāk, ka, izmantojot resursus no mēness, var uzbliest uz mēness viskautko, ne tikai observatoriju... bet, piemēram, dzīvojamo māju...

Kāds labums teleskopam uz mēness?
NG raksta, ka divas lietas ir labas - tur nav atmosfēras, kas rada elektromagnētiskā starojuma (IS gaismas) traucējumus (absorbē, izkliedē) un tur ir stabils pamats - Mēness virsma.



atsauces
http://news.nationalgeographic.com/news/2008/06/080604-lunar-cement.html
wiki