ikea_literators ([info]ikea_literators) rakstīja,
@ 2007-09-17 11:57:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry


glauni paviļājos kabrioletā, jo bija jau laiks un steidzos pēc paciņas uz vietējo pačoliju biroju, kurā piedāvāja arī kopēšanas pakalpojumus, kserokopijas, tālskati, telefaksu, faksimilu un dūdiņas ar auskariem un dikti resniem zeltnešiem, lai gan no otras puses es biju es pilsonis un man bija pase, es nejutos ērtit savā en ādā, tāpēc lv de jp kp kpp pp nuja tu saprati atminamo mīklu un dusmas pārgāja kā nākotnes faksimils atkal atkārtoja savu paklonu un mēs kopīgi iedzērām glāzi ruma, lai gan citā realitātē tā bija glāze tīrākā rudens ūdens es ar bereti galvā izskatījos smieklīgs, jo gaisma ir vienmēr dzidruma stalažās un es nevaru saražot tik daudz rundāles pilis, lai logā paliktu atmiņa par maniem ieganstiem, tāpēc es mēģinu attīstīties un tīrāks būt ik brīdi, lai ar jauno brīvības slavu mani salvadori manas mazās atvases glaudītu ruma pakausi un dusmās es izgāju laukā uz terases, lai ar gaismas paviljonu izdibinātu ledenēm pakaušus un dusmās par graušanas mākslīgo skolu izdvesu gaviles par menstruālo ciklu kura gavilēs dusmas un dūņas un rudens gaviles ar taifūna skrūvi un durstīgas amonjaka lakstīgalas un dievnama gald un tēvišķās rakstības raksturlielumi un dainu skapis ar klaigājošu gaili uz laktas un dusmās ievīstītu laikabedri un daiļskanīgu seksti bet rudens parādīja laika katastrofu un biedri sadevās pa lietuviski rokās, lai suminātu biedri, kurš patiesais briedis man iespļāva acī un gaidīja burkānu sulu uz paciņas rakstām, lai sveicināts dievs un dzeram ar lielāku garšu kaut ģenētiski modificēts un laikā nepiedāvāts tas izskatās pieklājīgs un kaklasaitē noslaucīts un nosusināts ar skārda pušķi un pūderī izrakstīta recepte man sola daudz naudas kā magonei pielej šokolādi kopā ar moku un domā, ka tā tagad būs vienmēr


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ikea_literators
2007-09-17 12:38 (saite)
tas bija uzblīdis, kad skatījos luksoforā, man jau skolā piekodināja, lai nedzīvoju luksafora karkasā, jo tad ilgi jākāpj pa staba iekšdedzes vītņkāpnēm līdz ielai, pa kuru var aiztikt līdz veikalam un noirkt skolotājas attāla radinieka biezpienmaizītes, kas tomēr, jāatzīst, patapina skolotājas attiecīgās kabatu un dara viņa to ar nodomu, tāpēc es aizliedzu jaunajiem rakariem un izlēcējiem aizlīmēt luksoforu logus ar uzlīmēm par pasākumu auru, un aicinu ielikt daudzas lomas tajā administratīvajā sodā, kas paredzēts par nepakļaušanos un dusmu vāceli labā gammā labi ievīstīt un dusmas tik paviršā klajumā satekalēt, ka es jau uzreiz nepateikšu, vai ar gaismu var biedroties uz reiz vai klaigāt drīkst, vai lauzties rindā priekšā drīkst, uz skatuves kāpt un rādīt mēdīties klaigāt lēkāt budēlēties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2007-09-17 15:01 (saite)
kā tam ibsenam, kas nespēja ne jā ne nē ne balts ne kāds, uzradās maza draudzenīte kalnos, kas klaigāja skaļāk par vārnām. zāle plaudēja vēl skaļāk, atkārtoti - svilpa, izšvilpa, teica, ka sīkā sajukusi. ne vārna, bet kukū mazā Gerda spēlē mājās ar veco Hansu, kas der viņai tēvos divatā kalnos, bet kur brīnums [ja brīnumi ir], tad visi tie bļāvēji paliek parterī, kaut tai nav ne elektriskā gana apkārt, bet ir kas stiprāks, un līdz skatuvei nonāk tikai tāds čaiņika svilpiens - ko gribi slēdz, gribi neslēdz ārā, bet noliec uz snooze, jo viņiem jau bail pašiem uz skatuves kalna uzkāpt. un kā muļķi sēž un bolās, ka 2 plivinās vai dara vispār neko, tie sēž nosarkušiem vaigiem ar rokā pluinīdami programmiņas klēpī. viņi jau arī tā gribētu - tobiš to visu, ne jau to neko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?