glauni paviļājos kabrioletā, jo bija jau laiks un steidzos pēc paciņas uz vietējo pačoliju biroju, kurā piedāvāja arī kopēšanas pakalpojumus, kserokopijas, tālskati, telefaksu, faksimilu un dūdiņas ar auskariem un dikti resniem zeltnešiem, lai gan no otras puses es biju es pilsonis un man bija pase, es nejutos ērtit savā en ādā, tāpēc lv de jp kp kpp pp nuja tu saprati atminamo mīklu un dusmas pārgāja kā nākotnes faksimils atkal atkārtoja savu paklonu un mēs kopīgi iedzērām glāzi ruma, lai gan citā realitātē tā bija glāze tīrākā rudens ūdens es ar bereti galvā izskatījos smieklīgs, jo gaisma ir vienmēr dzidruma stalažās un es nevaru saražot tik daudz rundāles pilis, lai logā paliktu atmiņa par maniem ieganstiem, tāpēc es mēģinu attīstīties un tīrāks būt ik brīdi, lai ar jauno brīvības slavu mani salvadori manas mazās atvases glaudītu ruma pakausi un dusmās es izgāju laukā uz terases, lai ar gaismas paviljonu izdibinātu ledenēm pakaušus un dusmās par graušanas mākslīgo skolu izdvesu gaviles par menstruālo ciklu kura gavilēs dusmas un dūņas un rudens gaviles ar taifūna skrūvi un durstīgas amonjaka lakstīgalas un dievnama gald un tēvišķās rakstības raksturlielumi un dainu skapis ar klaigājošu gaili uz laktas un dusmās ievīstītu laikabedri un daiļskanīgu seksti bet rudens parādīja laika katastrofu un biedri sadevās pa lietuviski rokās, lai suminātu biedri, kurš patiesais briedis man iespļāva acī un gaidīja burkānu sulu uz paciņas rakstām, lai sveicināts dievs un dzeram ar lielāku garšu kaut ģenētiski modificēts un laikā nepiedāvāts tas izskatās pieklājīgs un kaklasaitē noslaucīts un nosusināts ar skārda pušķi un pūderī izrakstīta recepte man sola daudz naudas kā magonei pielej šokolādi kopā ar moku un domā, ka tā tagad būs vienmēr