par izmaiņām izglītības likumā
kas vainas aktuālajiem ierosinājumiem morālās stājas saglabāšanai skolas solā? imho tieši tas pats, kas raksturīgs visiem LV centieniem risināt nemateriālas dabas problēmas - tie ir balstīti kļūdainā stratēģijā, kas izriet no neadekvātas situācijas analīzes, problēmas interpretācijas (pat ja problēma identificēta diezgan precīzi!).

manā skatījumā morālā stāja, vērtību sistēma un tās attīstība postmodernajā flatlandā tiešām ir kā dadzis acī, jo setingā, kas noliedz vertikalitāti, vertikālas struktūras, nošķīrumi ir kļuvuši ļoti problemātiski. taipat laikā ir kļuvis diezgan skaidrs, ka flatlanda ietvaros mēs neradīsim atrisinājumu šīs struktūras problēmām, taču šeit akumulējas ievērojama spriedze, jo vertikalitāti asociējam ar vakardienu, laiku pirms apgaismības un visām no šīs vērtību sfēru nediferencētības izrietošajām šausmām. tā nu loģiski, ka aktuālais jautājums pa lielām šaibām aizvien grozās ap to, kur dēties tālāk?

un šai kontekstā LV neatlaidīgie centieni nodrošināt vertikalitātes saglabāšanu imho ir vērtējami kā diezgan progresīvs solis, proti, tas no tiesas ir pirksts uz šī laika problēmu pulsa. mazāk progresīvs diemžēl ir viss tālākais (un varbūt arī pati motivācija, izejas punkts, no kura tuvojamies šim jautājumam), un šī daļa skaidri atspoguļojas likumprojektos un to stratēģiskajā vērsumā.

šeit līdztekus izglītības likuma grozījumam pieminēšu arī reemigrācijas plānu, lai veidotu kaut kādu salīdzinošo bāzi. abos gadījumos imho problēma ir identificēta adekvāti: izg.lik. gadījumā jautājuma būtība skar to, ka a) izglītības process neveicina vienotu kkādu morālo attīstību, b) nepieciešams regulēt informācijas plūsmu, lai tā nekļūtu pārlieku haotiska, izglītības un attīstības procesā ir vajadzīgs kkāds informācijas plūsmas regulācijas rāmis. so far so good - aktuālais izglītības koncepts no tiesas vērsts vien uz kognitīvu attīstību, kas ir diezgan paknaps cilvēka attīstības kritērijs, kā manām aizvien skaidrāk (sk. around you - gudri kā sātani pasaules varenie, piem., with the moral compass of a goldfish, tā teikt). tāpat diezgan labi ir saprast, ka izglītības procesam ir nepieciešams vērsums, ka informācijai, ko saņemam tā gaitā, ir jākalpo mūsu attīstībai un jāveido kkāds saturīgs, integrēts kopums. šīs imho ir vērtīgas atziņas par izglītības un attīstības procesu mūsdienu kontekstā, uz kuru pamata varētu sākt domāt gan par tā efektivitāti, gan ar to saistītajām problēmām. diemžēl šis ir arī tas mirklis, kad visa lieta goes hirribly wrong.

kāpēc? well, imho primāri aiz vnk neizglītotības, lai cik ironiski tas nebūtu, aiz nepietiekamām zināšanām, prakses un kontekstjutības, kas būtībā ir nekas cits kā klaja neprofesionalitāte. jo te nu mēs esam ar šīm ļoti pat workable izejas tēzēm, kuras caur tālāku situācijas analīzi evtl. jāpārtulko stratēģijā, bet mēs sākam ar to, ka izlaižam pirmo - izlaižam analīzi! mēs nemeklējam izzināt ietekmju saspēles jautājumā at hand, nemeklējam izzināt dotās situācijas struktūras, darbības mehānismus utt., lai pret tiem no jauna interpretētu savas tēzes, lai tās uz datu fona iemantotu aizvien jaunas nozīmju nianses. tā vietā mēs skatām īstenību pret savu tēžu fonu un nonākam pie ļoti primitīviem risinājumu ierosinājumiem. izglītība neved uz morālu attīstību? značit vajag ieviest morāles mācību or whatnot! informācijai vajadzīgs vērsums? značit apcērtam visus šķeltos galus vnk un miers!

tieši tas pats scenārijs vērojams reemigrācijas plāna gadījumā: identificējam problēmu - cilvēki brauc prom no latvijas. ļoti labi, sēdies - 10; BET!!! tā vietā, lai nu uzlocītu pieedurknes un izanalizētu šo situāciju, lai iespējami niansēti izprastu tās iemeslus un radītos efektus nolūkā izstrādāt maksimāli efektīvas rīcības stratēģijas tās negatīvo seku amortizācijai, mēs uzreiz vienā mierā pārlecam pie stratēģijas, jo tas taču ir tik pašsaprotami, lol - ja brauc prom, vajag vest atpakaļ! (facepalm) un tādā līmenī caurmērā, šķiet, notiek stratēģiskais darbs mūsu valsts menedžmenta aparātā (bet ne tikai).

līdz ar to centrālais uzsvars diskusijā par šo un citiem likumprojektiem imho jāliek primāri uz loģikas ķēdīti, kas pie attiecīgā ierosinājuma novedusi. jo uz šo jautājumu mūsu platuma grādos aizvien ierasts atbildēt, pamatojoties personisko priekšstatu pasaulē nevis universāli derīgā datu analīzē. citiem vārdiem - tas ir tikai viedoklis, turklāt bieži vien ļoti vāji informēts. un tas, ka likumprojekta līmenī pilnā nopietnībā aizvien no jauna var bīdīt pliku viedokli, nedareflektētu pozu, ir tas, kas mani šai visā satrauc visvairāk. jo savienojumā ar mūsu leģendāro izglītības līmeni humanitārajās zinātnēs, kā ietekmē "abstrakts" sen kļuvis par teju lamuvārdu, man aizvien grūtāk nākas iztēloties šo nu jau 25 gadus ilgo joku nākotnē nesagrūstam zem pašu jokdaru iezāģētajiem balstiem.