agrais rīts
tas ir tā, kad tu piespied sevi aizmigt jau ap 1iem un piecelies 8os, kaut pa lielam esi radis iet gulēt vien ap 6iem. izlien no migas, paēd brokastis, iedzer kafiju un tad pavisam spontāni - vēl nespējīgs uz pašrefleksiju vai nožēlu - ar vienaldzīgu rokas kustību ieslauki musorā visus tos plānus, kuru dēļ tu esi cēlies tajos nelaimīgajos 8os. kāpēc? nu, iespējams tālab, ka tu jūties pretīgi un viss ir pretīgi un tās iestādes, uz kurām tu biji plānojis doties, ir pretīgas utt. tā kā pat paša domas un izjūtas tev šķiet pretīgas, tu ieslēdz teļļuku un gremdējies nebūtībā, gaidot, kad pulkstenis sitīs kādu saprātīgāku stundu un viss pretīgums kā ar burvja mājienu gaisīs no tavas miesas un gara.
diemžēl uz doto brīdi man sāk šķist, ka tas maģiskais mirklis pa šo laiku ir apgājis man līkumu un šodien mūsu ceļi vairs nekrustosies. toties man nu tiek izmisīgas žāvas un vispārēja disharmonija pašai ar sevi un apkārtējo vidi + nomācoša apjausma, ka pirmdien šis idiotiskais manevrs gribot negribot būs jāatkārto.
paldies par uzmanību.