ak, es naivulīte! es taču domāju, ka tās dažas reizes, kad mans mīļais, mazais vauvusiņš ir mūsu gultu sačurājis, tas bija dēļ pārāk salda miedziņa. domāju, ka mazulītim retu reizi mēdz grūti būt sevi nokontrolēt. ak, es naivulīte! sataisīju vauvisiņam svaigu gaļiņu ar papriciņu vakariņās. uzslavēju, ka labi ēd mazulis. bet ko šis? ar mani pravas kačā! kamēr saimnieks dušā, mazais nabadziņš pieglauž austiņas, atsedz radziņus un ievas gultas pusi sačurā. neba nu viņam tagad te kāds saldais miedziņš bija, nē. sunītim galviņā krāniņš sakāpis. pat zobiņus snaikstīties atļāvās, kad savu sodu bija jāsaņem. nu neko, mazulīt, beigušās tavas skaistās dzīves dienas. cauri. nebūs vairs saimnieks tev naivulītis, saplīsa viņa rozā brillītes. tikai man vēl nav ideju, kā apvienot turpmāku tavu sapisto nerviņu rehabilitāciju ar mērķtiecīgu tava pašsacerētā statusa degradēšanu. bet gan jau, saimnieks tak nav vairs tev muļķis - izskaloja čuriņa sapnīšus viņam no actiņām.