saldējums brokastīs
tā kā herberts kārtējo reizi ir devies kačāt mozgi un statusu aizrobežu pasākumos, bet tie nedaudzie cilvēki, ko dēvēju par saviem draugiem, kā parasti nav īsti pieejami to pašu sen zināmo iemeslu dēļ, tad nu šonedēļ esmu iecerējusi cibu iemainīt pret kādu grāmatu un pārējā laikā iesaistīties ģimenes mēroga aktivitātēs. līdz ar to pagaidām plānā ir nepabeigtais bankovskis, tisenkofs un vēl neiesāktais eko, kā arī vienas bēres un viena dzimšanas diena. tas savukārt nozīmē, ka ceturtdiena visdrīzāk tiks aizvadīta kaut kādā sāļi slapjā emocionālā kosmosā, kā tas ar mani parasti notiek nāvei veltītots pasākumos neatkarīgi no tā, cik cieša (vai vaļīga) ir bijusi mana saikne ar aizgājēju. savukārt sestdienu varēšu veltīt kontemplatīvām pārdomām par dzīvi un dzīvību, malkojot bezalkoholisko šampanieti 5gadīgas jaunkundzes dārza svētkos.
vot tak vot - bez nobeiguma.