zvērā '09
sagadīšanās pēc man sestdienas vakarā bija tas gods uz pārāk daudz stundām ieklīst slavenākajā no līdz šim neapmeklētajiem vietējā mēroga festivāliem. vērojot kārtējo nogurdinoši vienmuļo zāģēšanu uz vienas no skatuvēm, kas prasmīgi sastutēta tikvien kā no mietiem un plēves, es sāku domāt, kā vistrāpīgāk raksturot apkārt notiekošo. tā nu dzima atziņa, ka šis festivāls apvieno teju visus mūzikas stilus, kuru pievilcību man līdz šim nav izdevies atšifrēt, kontekstā, kurā man grūti nāktos uztvert pat mūziku, kas ikdienā visnotaļ priecē i manu sirdi, i ausi.
otrs mirklīgo pādomu punkts bija publika. ja positivus mani pārsteidza liekā svara problēmu māktu indivīdu (galvenokārt sieviešu) iztrūkums, tad šo pasākumu noteikti varētu pasludināt par mazgadīgo (toksisko) bumbulīšu ikvasaras saietu. te nu es nespēju turēties pretim kārdinājumam izspļaut "draņķīgai mūzikai ir negatīva ietekme" vai ko tamlīdzīgu, bet šāda veida piezīmes nebūtu vēlams mēģināt jelkādi interpretēt, jo es jau arī kerzos saskatu tikvien kā neveiksmīgu variāciju par tēmu "šņorzābaki".
šķiet, lieki piebilst, ka festivāla naglu, skyforger uzstāšanos, es sagaidīju mašīnā, baudot miega veldzējošos glāstus nadleres jaunkundzes vai citas tamlīdzīgas, bet vismaz rāmas un melodiskas sviestmūziciņas pavadībā.