Ak, vai!

Nesesmu uzrakstījusi neko garāku par garlaicīgu referātu jau gadus 10. Es domāju, ka ir laiks uzrakstīt savu pirmo stāstu ever. Es pat nejokoju.

(Reply to this) (Thread)

Nuvot, 25 000 zīmes līdz 31. oktobrim = aptuveni 1000 zīmes dienā, smiekla lieta. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tukšums ir zīme?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, bet tikai starp vārdiem :P

(Reply to this) (Parent)

Hmmm. Interesanti. Mož ij varētu uzspēt līdz tam 31.oktobrim uzmargot 200-300 rindu apjomīgu dzejas kopu.

Vēl, protams, varētu mēģināt uzšķilt kaut ko no prozas. Kas mūsdienās ir stilīgi - raupji, nedaudz saraustīti pārspriedumi vai visa veida kruzuļošana, no sērijas "zvanīkšļu zvanīkšļiem, caur māllēpju pinumiem uz prīmulu slābano tirkīzu, no liepziedu tējas saldā maiguma līdz skābeņu zupas pamatīgajam tumīgumam, tādas bija tās viņas bērnības atmiņas, spiedumu spiedumiem iespiestas Lielvārdes jostas vai kāpurķēžu traktora rakstā, kas lai to vairs zin, bet iestigt tajās bija viegli un patīkami, varēja justies kā vizošas lāmas spogulī notverts skatiens pilnmēness naktī"?

(Reply to this) (Thread)

Par dzeju nezinu, bet par prozu man šķiet, ka mūsdienās ir stilīgi "izstāstīt stāstu" un forma ir sekundāra. T.i., ja tajā stāstā ir sākums/vidus/beigas un kaut kas patiešām notiek un mainās, tad svarīgākais jau ir + labi, ja tas viss meiko sensu + lai valoda nav gluži atbaidoša. Pārspriedumi un kruzuļošana varētu pavilkt kaut kādus pāris žūrijas locekļus, bet nu vispār bulšita detektors ir diezgan labs un visādu huiņu neviens nav ieinteresēts laist cauri (ibo ar tiem pašiem cilvēkiem pēc tam būs jāstrādā).

T.i., ja tu piedalītos, tad lielākas iespējas noraut dalību būtu tad, ja tu uzrakstītu normālu pastāstu par to, kā dzīvē notiek, nevis mēģinātu kādu apčakarēt, izliekoties, ka raksti Literatūru.

That said, var jau mēģināt uzrakstīt kruzuli un pēc tam paskatīties, kā viņi par tevi ņirgājas, vai beidzot mēģināt noraut dalību ar šo dzeju, piemēram ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar tādu var bērniem piedraudēt - ja neklausīs, būs uz skolu no galvas jāmācās

(Reply to this) (Parent)

Laba saite, iemēģināju atskaņu vārdnīcu, uzzināju, ka vārdam "slieka" viena no atskaņām ir "trieka" un tagad jūtos satisfakcēts visai dienai:))

(Reply to this) (Parent)

Bļin, šitas jau ir pavisam necilvēcīgi. Ja es vēl saņemtos (par ko dziļi šaubos) uzrakstīt 25 kilozīmes (5000 ir manu spēju kalngals...), tad tam jābūt tīram bulšitam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es zinu, es pamēģināju...

(Reply to this) (Parent)

Labs stāsts ir burkāna vērts.

(Reply to this) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

Eh, es pēdējos pāris gadus laiku pa laikam apceru, ka man tik ļoti ir patikuši semināri, ka gribētos tur nokļūt atkal, bet, tā kā ar dzeju vairs nevar, esmu apsvērusi mēģināt uzrakstīt kādu prozu vai dramaturģisku darbu (nu, labi, nav taisnība, es nekad nespētu uzrakstīt dramaturģisku darbu), bet tā arī neesmu uz to saņēmusies. Tagad jau it kā varētu mēģināt ar kādiem meistardarbnīcu mājasdarbiem, jo vienkārši man Patīk seminārs, bet es nezinu, vai tā ākstīties ir godīgi pret cilvēkiem, kuri nopietni plāno rakstīt prozu un viņiem ir vajadžiga palīdzība, jo tad es iedomājos, cik stulbi tas būtu, ja es nejauši tiktu, un tad man jautātu "kāpēc tu raksti?", un es muļķīgi stostītos "es jau prozu nemaz nerakstu, meistardarbnīca ir nejaušība, un tie daži stāstiņi arī", kaut kā tā. No otras puses - gribas taču kaut ko darīt, un seminārs ir potenciāla literāra aktivitāte, tā kā es par šito vēl padomāšu.

(Reply to this) (Thread)

man šķiet, ka absolūti nav jēgas mēģināt prognozēt, ko un cik nopietni tu gribēsi rakstīt vēlāk. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēc semināra tāpat kādu laiku vairs rakstīt vispār negribas. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani tas parasti tieši iedvesmo.

(Reply to this) (Parent)