Eh, es pēdējos pāris gadus laiku pa laikam apceru, ka man tik ļoti ir patikuši semināri, ka gribētos tur nokļūt atkal, bet, tā kā ar dzeju vairs nevar, esmu apsvērusi mēģināt uzrakstīt kādu prozu vai dramaturģisku darbu (nu, labi, nav taisnība, es nekad nespētu uzrakstīt dramaturģisku darbu), bet tā arī neesmu uz to saņēmusies. Tagad jau it kā varētu mēģināt ar kādiem meistardarbnīcu mājasdarbiem, jo vienkārši man Patīk seminārs, bet es nezinu, vai tā ākstīties ir godīgi pret cilvēkiem, kuri nopietni plāno rakstīt prozu un viņiem ir vajadžiga palīdzība, jo tad es iedomājos, cik stulbi tas būtu, ja es nejauši tiktu, un tad man jautātu "kāpēc tu raksti?", un es muļķīgi stostītos "es jau prozu nemaz nerakstu, meistardarbnīca ir nejaušība, un tie daži stāstiņi arī", kaut kā tā. No otras puses - gribas taču kaut ko darīt, un seminārs ir potenciāla literāra aktivitāte, tā kā es par šito vēl padomāšu.

(Reply to this) (Thread)

man šķiet, ka absolūti nav jēgas mēģināt prognozēt, ko un cik nopietni tu gribēsi rakstīt vēlāk. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēc semināra tāpat kādu laiku vairs rakstīt vispār negribas. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani tas parasti tieši iedvesmo.

(Reply to this) (Parent)