Oktobris 26., 2012
| 13:28 Šorīt pamodos da sapratu, kas mani mulsina (gh :)) KK esejā par to, Latenes Učene Ir Debīla.
Konkrēti šis citāts: "Patiesībā šā brīža situācijā cerēt uz to, ka vairums lasītāju varētu būt gatavi iepazīties ar mūsdienās tapušiem tekstiem un daudzmaz adekvāti par tiem spriest, nav nekāda pamata."
Man šķiet, ka prasme "adekvāti spriest par tekstiem" ir baigi specifiskā zināšanu/prasmju joma, apmēram tā kā spēja izvērtēt, vai programmas kods ir optimāls vai nav. Liela daļa autoru paši nespēj adekvāti spriest par tekstiem, da i nafig nevajag - tāpat kā ne katram koderim ir jāzina, kāda ir visa softa arhitektūra. (OK, foršāk ir, ja zina, bet nu tas nav obligatoriski.)
Manuprāt, "vairumam" lasītāju svarīgi ir prast 1) atrast literatūru (gh, tekstus), ko patīk un interesē lasīt, un to arī lasīt 2) saprast, kāpēc patīk - un, ja nepatīk, kāpēc nepatīk 3) atrast tekstā personiski svarīgo un integrēt to savā dzīvē/identitātē 4) uz šīs te bāzes atjaunot "un man vēl būtu jāizlasa" sarakstu. Un tas, vai cilvēks to pamato ar "besī ārā, tiiiik sarežģīti teikumi" vai "autora izmantotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi savā pārblīvētībā rada nomācošu metaforu jūkli, kurā grūti orientēties un vēl grūtāk atbrīvoties no sajūtas, ka zināmā mērā piesauktā simbolika ir nevis mērķtiecīgi absurda, bet nejauša" jau nu točna ir nebūtiski.
|
Comments:
ev, a sanāk, ka literatūras skolotāji katru gadu paši 100x pārlasa raini, ja šiem nav laika neko citu lasīt?
ai nu beidz, latenes učenes tak cilvēki vien jau ir. gan jau 50 shades of grey, bet to jau itkā stundā nepasniegsi.
Es kāreiz nesen prātoju par to, vai Rainis būtu uzskatāms par zombiju, proti, par tādu, ko ārpus literatūras stundām labprātīgi neviens nelasa.
Es, piemēram, esmu lasījusi labprātīgi un ar prieku.
Bet man jau vispār fantasy patīk, ja. :)
Rainis man vienmēr licies jocīgs, nu, tāds pedofils.
nevar būt tā, ka ar "daudzmaz adekvāto spriešanu" viņa būs domājusi vienkārši tādu, kas nav "bļe debīliķis, slimais kaut kāds, kas šito ir rakstījis" pie pilnīgi visa, kas rakstīts pēc ulmaņlaiku beigām?
nu respektīvi, "besī ārā, tik sarežģīti teikumi" ir pilnīgi normāls viedoklis, ja vien tie teikumi tiešām ir sarežģītāki nekā vajadzīgs, lai paustu iecerēto saturu. kas, diemžēl, ne vienmēr tā ir.
var jau būt, ka es kaut ko nesaprotu, bet man liekas, ka autore runā ne jau par spēju korekti noformulēt savu viedokli, bet gan vēršas pret tāda viedokļa radīšanu, ka "visa literatūra ir garlaicīga, ja nav garlaicīga, tad tie ir kaut kādi deģenerāti".
Nu sāksim ar to, ka ļoti bieži tie, kas kaut ko ir rakstījuši, nav bijuši īpaši psihiski veseli, tā ka šāda reakcija varētu būt tikai dabiska un es neredzu problēmu, ja cilvēks atsakās kaut ko lasīt tāpēc, ka autors ir aizgājis pa pieskari lasītājam nepieņemamā veidā (kamdēļ, teiksim, es tā arī neesmu izlasījusi Krēslu, ibo autores aiziešana pa fāzēm man radīja pārāk lielu diskomfortu).
Un "besī ārā, tik sarežģīti teikumi", IMO, ir pilnīgi adekvāts subjektīvs viedoklis arī tad, ja autoram ir bijis ļoti labs pamatojums tādus lietot - t.i., autora iecere nekādā veidā neuzliek lasītājam pienākumu būt sajūsmā par to, kā tas ir izpildīts. Vienkārši ir cilvēki, kas pavelkas no Prusta, un ir cilvēki, kas nepavelkas, un, ja tu nepavelcies, tad nepavelcies. (Stingri ņemot, es vispār apšaubu ideju, ka "autora iecerētais saturs" kaut mazākajā mērā var būt mēraukla darba lasāmībai - pat no advancēta lasītāja/kritiķa viedokļa, ibo arī ļoti kruti cilvēki ir spējīgi pilnīgi sapurgāt lielisku ieceri, un tikpat bieži tādi dievadoti cilvēciņi uzraksta kaut ko absolūti awesome, izejot no primitīvas ieceres un unikāla pasaules skatījuma.)
Bet man šķiet, ka par "viedokļa radīšanu" jau arī ir sāpe; imo vispār nekādu viedokļa radīšanu nevajag taisīt. Un, piezīmēsim, par mūsdienu literatūru arī adekvāti spriedošs cilvēks ļoti bieži var pateikt tikai "bļē, cik garlaicīgi un debīli", tikai smukos vārdiņos un ar pamatojumu. Abet ar tādu viedokli paši dzīvi esošie literasti ne vienmēr ir gatavi dīlot - oficiālās kritikās vēl čerez ņemagu piecieš (lai arī tāpat jau visādi nesmukumi gadās), bet paskaties, kas notiek komentāros, ja kāds atļaujas izrunāties.
(Mans botoms lains: ka, manuprāt, ir dziļi vienalga, uz kura gs literatūras bāzes mācīt cilvēkam atrast to, ko pats grib lasīt, bonusi ir visiem laikiem. Rainis vnk ir nesāpīgāks materiāls, skolēns jau zina, ka viņam riebsies, skolotājs arī zina, un tad katra drusciņa "eu, a šitais nemaz nebija pārāk debīli" ir bonuss.)
Nu.. neviens jau negaida, lai skola iemācītu kaut ko diži vairāk par 'besī ārā, tik sarežģīti teikumi'. Bet arī tas, redz, ir tomēr jāmāca.
Citādi ir tikai 'bū, bē, debīli'.
Vajag vienkārši, lai spētu noformulēt, kas patīk, kas nepatīk - un tad, kad to spēj noformulēt, tad var sākt arī tekstus meklēt. Jo kas vienam bū-bē-debīli, otram ir forši. Bet kur vienam ir sarežģīti teikumi, sarežģīti būs arī citiem (tikai varbūt nebesīs).
A zini, man reizēm šķiet, ka gaida. Nu, ka iedomājas, ka cilvēki nemīl latv. lit. nevis tāpēc, ka latv. lit. būtu kādas problēmas, bet tāpēc, ka cilvēki paši debīli salašņas, kas nav pienācīgi izglītoti un tāpēc nespēj adekvāti spriest.
/protams, ne visi un ne vienmēr, tb gaida.
Nē, nu konkrētais skoltoājs konkrētajā eksāmenā droši vien gaida :) Es vairāk par to ē... izglītības nozīmi turpmākajai dzīvei. Uz eksāmenu iemāca vairāk, tad to pakāpeniski piemirst, bet vismaz 'sarežģīto teikumu' līmenī atceras.
Kas nozīmē teikt 'neviens' bija pārspīlēti, vainīga.
A vot turpmākajā dzīvē, man šķiet, cilvēkiem vajadzētu biežāk pielietot spēju "atrast grāmatu un izlasīt", nevis "pamatoti un argumentēti paust viedokli par kādu grāmatu". Nu kautvai tāpēc, lai nesanāk tā, ka diršas vairāk, nekā lasa ;)
Ja nu mēs par literatūru as such.
Tiesa, tajās pašās stundās māca arī viedokļa paušanu (nu, tur domraksti un tāda figņa), ko atkal, manuprāt, vajadzētu mācīt visās stundās, tb vēstures eksāmena atbildei argumentācijas skaidrībā vajadzētu būt tikpat stingrām prasībām kā domrakstā.
*vēstures eksāmens izvēlēts, piezīmēsim, tāpēc, ka man vēl joprojām no šī priekšmeta ņibubu, un ideju, ka vēsturē kaut ko varētu "argumentēt", es uztveru apmēram tāpat kā vidusmēra literatūras lohs uztver "mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu analīzi" |
|
|