nevar būt tā, ka ar "daudzmaz adekvāto spriešanu" viņa būs domājusi vienkārši tādu, kas nav "bļe debīliķis, slimais kaut kāds, kas šito ir rakstījis" pie pilnīgi visa, kas rakstīts pēc ulmaņlaiku beigām?

nu respektīvi, "besī ārā, tik sarežģīti teikumi" ir pilnīgi normāls viedoklis, ja vien tie teikumi tiešām ir sarežģītāki nekā vajadzīgs, lai paustu iecerēto saturu. kas, diemžēl, ne vienmēr tā ir.

var jau būt, ka es kaut ko nesaprotu, bet man liekas, ka autore runā ne jau par spēju korekti noformulēt savu viedokli, bet gan vēršas pret tāda viedokļa radīšanu, ka "visa literatūra ir garlaicīga, ja nav garlaicīga, tad tie ir kaut kādi deģenerāti".

(Reply to this) (Thread)

Nu sāksim ar to, ka ļoti bieži tie, kas kaut ko ir rakstījuši, nav bijuši īpaši psihiski veseli, tā ka šāda reakcija varētu būt tikai dabiska un es neredzu problēmu, ja cilvēks atsakās kaut ko lasīt tāpēc, ka autors ir aizgājis pa pieskari lasītājam nepieņemamā veidā (kamdēļ, teiksim, es tā arī neesmu izlasījusi Krēslu, ibo autores aiziešana pa fāzēm man radīja pārāk lielu diskomfortu).

Un "besī ārā, tik sarežģīti teikumi", IMO, ir pilnīgi adekvāts subjektīvs viedoklis arī tad, ja autoram ir bijis ļoti labs pamatojums tādus lietot - t.i., autora iecere nekādā veidā neuzliek lasītājam pienākumu būt sajūsmā par to, kā tas ir izpildīts. Vienkārši ir cilvēki, kas pavelkas no Prusta, un ir cilvēki, kas nepavelkas, un, ja tu nepavelcies, tad nepavelcies. (Stingri ņemot, es vispār apšaubu ideju, ka "autora iecerētais saturs" kaut mazākajā mērā var būt mēraukla darba lasāmībai - pat no advancēta lasītāja/kritiķa viedokļa, ibo arī ļoti kruti cilvēki ir spējīgi pilnīgi sapurgāt lielisku ieceri, un tikpat bieži tādi dievadoti cilvēciņi uzraksta kaut ko absolūti awesome, izejot no primitīvas ieceres un unikāla pasaules skatījuma.)

Bet man šķiet, ka par "viedokļa radīšanu" jau arī ir sāpe; imo vispār nekādu viedokļa radīšanu nevajag taisīt. Un, piezīmēsim, par mūsdienu literatūru arī adekvāti spriedošs cilvēks ļoti bieži var pateikt tikai "bļē, cik garlaicīgi un debīli", tikai smukos vārdiņos un ar pamatojumu. Abet ar tādu viedokli paši dzīvi esošie literasti ne vienmēr ir gatavi dīlot - oficiālās kritikās vēl čerez ņemagu piecieš (lai arī tāpat jau visādi nesmukumi gadās), bet paskaties, kas notiek komentāros, ja kāds atļaujas izrunāties.

(Mans botoms lains: ka, manuprāt, ir dziļi vienalga, uz kura gs literatūras bāzes mācīt cilvēkam atrast to, ko pats grib lasīt, bonusi ir visiem laikiem. Rainis vnk ir nesāpīgāks materiāls, skolēns jau zina, ka viņam riebsies, skolotājs arī zina, un tad katra drusciņa "eu, a šitais nemaz nebija pārāk debīli" ir bonuss.)

(Reply to this) (Parent)