Oktobris 26., 2012
| 13:28
|
Comments:
Nu.. neviens jau negaida, lai skola iemācītu kaut ko diži vairāk par 'besī ārā, tik sarežģīti teikumi'. Bet arī tas, redz, ir tomēr jāmāca.
Citādi ir tikai 'bū, bē, debīli'.
Vajag vienkārši, lai spētu noformulēt, kas patīk, kas nepatīk - un tad, kad to spēj noformulēt, tad var sākt arī tekstus meklēt. Jo kas vienam bū-bē-debīli, otram ir forši. Bet kur vienam ir sarežģīti teikumi, sarežģīti būs arī citiem (tikai varbūt nebesīs).
A zini, man reizēm šķiet, ka gaida. Nu, ka iedomājas, ka cilvēki nemīl latv. lit. nevis tāpēc, ka latv. lit. būtu kādas problēmas, bet tāpēc, ka cilvēki paši debīli salašņas, kas nav pienācīgi izglītoti un tāpēc nespēj adekvāti spriest.
/protams, ne visi un ne vienmēr, tb gaida.
Nē, nu konkrētais skoltoājs konkrētajā eksāmenā droši vien gaida :) Es vairāk par to ē... izglītības nozīmi turpmākajai dzīvei. Uz eksāmenu iemāca vairāk, tad to pakāpeniski piemirst, bet vismaz 'sarežģīto teikumu' līmenī atceras.
Kas nozīmē teikt 'neviens' bija pārspīlēti, vainīga.
A vot turpmākajā dzīvē, man šķiet, cilvēkiem vajadzētu biežāk pielietot spēju "atrast grāmatu un izlasīt", nevis "pamatoti un argumentēti paust viedokli par kādu grāmatu". Nu kautvai tāpēc, lai nesanāk tā, ka diršas vairāk, nekā lasa ;)
Ja nu mēs par literatūru as such.
Tiesa, tajās pašās stundās māca arī viedokļa paušanu (nu, tur domraksti un tāda figņa), ko atkal, manuprāt, vajadzētu mācīt visās stundās, tb vēstures eksāmena atbildei argumentācijas skaidrībā vajadzētu būt tikpat stingrām prasībām kā domrakstā.
*vēstures eksāmens izvēlēts, piezīmēsim, tāpēc, ka man vēl joprojām no šī priekšmeta ņibubu, un ideju, ka vēsturē kaut ko varētu "argumentēt", es uztveru apmēram tāpat kā vidusmēra literatūras lohs uztver "mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu analīzi" |
|
|