Janvāris 12., 2012
| 10:40 - QOTD "Whereas we ordinarily think of beliefs as propositions, often expressed in a verbal manner, Eichenbaum and Bodkin conceptualize belief as 'a disposition to behave in a manner that is resistant to correction by experience.' By contrast, they construe knowledge as 'a disposition to behave that is constanctly subject to corrective modification and updating by experience'. Armed with these general definitions, Eichenbaum and Bodkin attempt to relate belief and knowledge to the performance of experimental animals on tests that are sensitive to different types of memory."
- Memory, Brain and Belief. Introduction by Daniel L. Schacter and Elaine Scarry
(manuprāt, viena no krutākajām ticības definīcijām ever)
|
Comments:
izrietošā implikācija par "ticīgajām žurkām" arī ir lieliska :)
Paga, tiešām "belief" kā ticība, nevis kā uzskats (aizspriedums)?
Tad iznāk ka runa ir vienkārši par 2 dažādu veidu uzskatiem, no kuriem vieni pakļaujas empīriskām korekcijām, bet otri nē.
Viņi tur daudz un dikti atrunājas, ka, ja ir spējuši kautkā nebūt nodefinēt atmiņu, tad ar ticību ir citādi. Tb tajā rakstu krājumā arī katrs dod citu definīciju/interpretāciju, kas ietver ļoti daudz ko, sākot ar stereotipiem, pa vidu paķerot šizofrēniju un beidzot ar autobiogrāfiju. Bet šī definīcija man šķiet pieņemama ļoti plašā šī vārda nozīmē, sākot ar "es ticu, ka tu man nemelo" un beidzot ar "es ticu uz Dievu Tēvu, visa radītāju, Debess un Zemes valdītāju"
Ok, cik es saprotu tur ir kaut kādi skaidrojumi.
Vienkārši no malas skatoties liekas dīvaini, ka tieši ar vārdu "belief" tiek apzīmēts kaut kas empīriski nekoriģējams. Manuprāt visi uzskati, tajā skaitā arī zinātniskie, sākas ar hipotēzes stadiju, proti, kā pieņēmumi.
Bet arī angļu valodas prakse liek intuitīvi iebilst autoru uzstādījumam. Lūk, citāts no Konana Doila: "It is my belief, Watson, founded upon my experience, that the lowest and vilest alleys in London do not present a more dreadful record of sin than does the smiling and beautiful countryside."
Citas prakses, savukārt, apstiprina autoru uzskatu. Piemēram, ja runa ir par pārliecībām un attieksmēm, kuras tiešām nepakļaujas empīriskām korekcijām: "It is my belief that democracy is nothing more than appointed dictatorship". Bet vai šajā gadījumā to vajadzētu tuklot kā "ticību"? Manuprāt, nē.
Nevis nekoriğējams, bet tāds, kas ir rezistents. (Mani reizēm mulsina tava spēja izvirzīt überargumentāciju bez oriğināla izlasīšanas un saprašanas.)
100% rezistents = nekoriģējams. Ja ne, tad kādā nozīmē ticība Dievam ir koriģējama?
nu nav jau jābūt 100% rezistentam. Ticībai taču arī var būt gradācijas - piemēram, Dievam var ticēt līmenī "nečurāju uz krucifiksa un nemasturbēju baznīcā, a ja nu gadījumā Dievs ir" un var ticēt līmenī "mierīgi upurētu savu pirmdzimto, ja Dievs tā paprasītu". Un attiecīgi mazāka rezistences līmeņa ticīgais mierīgi sakoriģētu savu ticību, ja tā viņam sāktu traucēt dzīvot. Piemēram, cilvēks, kas neēd gaļu, jo tic Budas mācībai, kādā brīdī var sagribēt gaļu tā, ka acīs cērt, un padomāt "screw it, nekādu nirvānu neesmu sasniedzis, apskaidrību arī ne, davai ka apēdīs vien cuciņ".
| From: | murks |
Date: | 12. Janvāris 2012 - 12:00 |
---|
| | | (Link) |
|
Vai nav bail sastrīdēties ar dažiem cibiņiem?
ar ko tad, ar antonu? :D
bet ja nop, es nez, man šķiet, ka arī reliģiozam cilvēkam nevajadzētu būt iebildumiem
| From: | murks |
Date: | 12. Janvāris 2012 - 12:17 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas jau atkarīgs no pasniegšanas formas. Viena lieta ir teikt, ka ticībai nav nepieciešami pierādījumi, un tomēr nedaudz cita – ka ticība akli ignorē visus faktus, kuri runā tai pretī. Pret pirmo formu reti kurais iebildīs. Kāpēc gan nepastrīdēties ar Antonu? :)
tur jau tā nav teikts, tur ir tikai "resistant", nevis ka "psc psc visi akli".
piemēram Sieva: "Es tevi mīlu" Vīrs: "Mrrrrhhhhh, paga, es zombiju situ" Sieva ar "es ticu, ka viņš mani mīl" moduli turpinās ticēt Sieva ar "es zinu, ka viņš mani mīl" moduli nospriedīs, ka acīmredzot nemīl
Bet, ja vīrs zombiju vietā sāks dauzīt sievu, tad arī "ticošā" sieva var nonākt pie secinājuma, ka tomēr nemīl vis. Atkarībā no tā, cik liela ir pretestība pret faktiem.
| From: | murks |
Date: | 12. Janvāris 2012 - 12:39 |
---|
| | | (Link) |
|
oi, sasmaidināji :)
(skrienu pasūtināt sievu ar maināmiem moduļiem)
Vēl viena cūcība ir arī t.s. anomālie fakti, par ko runāts Popera falsifikacionisma teorijā. Piemēram, medicīnā ir vēža teorija, kur vēzis ir neārstējama slimība, bet dažos gadījumos vēzis pats no sevis remisionē. Taču ārsti tādēļ neatmet šo vēža teoriju, jo lielākajā daļā gadījumu tā vienalga ir patiesa.
Nu tātad šī teorija ir "belief", nevis "knowledge", kas meiko sensu arī kontekstā. "Es ticu, ka vēzis ir neārstējams" nevis "es zinu". To, ka vēzi var izārstēt, tu taču sauktu par ticību, nevis zināšanām.
Nezinot, vai tu šodien kaut kur iznirsi, suminu tad šitentetetās. Cheers! |
|
|