Tas jau atkarīgs no pasniegšanas formas. Viena lieta ir teikt, ka ticībai nav nepieciešami pierādījumi, un tomēr nedaudz cita – ka ticība akli ignorē visus faktus, kuri runā tai pretī. Pret pirmo formu reti kurais iebildīs. Kāpēc gan nepastrīdēties ar Antonu? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur jau tā nav teikts, tur ir tikai "resistant", nevis ka "psc psc visi akli".

piemēram
Sieva: "Es tevi mīlu"
Vīrs: "Mrrrrhhhhh, paga, es zombiju situ"
Sieva ar "es ticu, ka viņš mani mīl" moduli turpinās ticēt
Sieva ar "es zinu, ka viņš mani mīl" moduli nospriedīs, ka acīmredzot nemīl

Bet, ja vīrs zombiju vietā sāks dauzīt sievu, tad arī "ticošā" sieva var nonākt pie secinājuma, ka tomēr nemīl vis. Atkarībā no tā, cik liela ir pretestība pret faktiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oi, sasmaidināji :)

(skrienu pasūtināt sievu ar maināmiem moduļiem)

(Reply to this) (Parent)

Vēl viena cūcība ir arī t.s. anomālie fakti, par ko runāts Popera falsifikacionisma teorijā.
Piemēram, medicīnā ir vēža teorija, kur vēzis ir neārstējama slimība, bet dažos gadījumos vēzis pats no sevis remisionē. Taču ārsti tādēļ neatmet šo vēža teoriju, jo lielākajā daļā gadījumu tā vienalga ir patiesa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tātad šī teorija ir "belief", nevis "knowledge", kas meiko sensu arī kontekstā. "Es ticu, ka vēzis ir neārstējams" nevis "es zinu". To, ka vēzi var izārstēt, tu taču sauktu par ticību, nevis zināšanām.

(Reply to this) (Parent)