Septembris 12., 2006
| 23:06 A man savukārt dusma parāva par tiem ļautiņiem, kas vēl paši nav apbērnojušies un atļaujas izteikt piezīmes par tiem, kas ir ņēmušies vairoties. Protams, no malas bezgala jocīgi izklausās grūtniece ar "ai man te drusku iesāpējās, vai tas ir tonuss, olnīca vai niere?" un jaunā māmiņa ar "mēs jau otro dienu nekakājam, KO LAI DARA?!", un vecā māmiņa ar "es esmu slikta māte, jo mans bērns nav tāds kā citi" vai "mans bērns nav tāds kā citi, viņš ir INDIGO", bet - bitīt mētelīt, vispirms pamēģini un tad runā.
Un tikai nevajag analoģijas ar santehniķiem iz sērijas "darba kvalitāti es varu novērtēt arī bez profesionālām zināšanām". Mans bērns nav tavs klozetpods.
P.S. Visi pārējie arī kretīni, protams ;)
|
Comments:
From: | ronis |
Date: | 12. Septembris 2006 - 23:31 |
---|
| | | (Link) |
|
bļaģ, grūtnieces
[atvainojos]
From: | elfz |
Date: | 12. Septembris 2006 - 23:36 |
---|
| | | (Link) |
|
(ārkārtīgi lepni un laimīgi pieslējies apbērnoto pulkam),
vispār tas viss atgādināja, ka ļautiņi, kas raksta delfu komentārus ir arī tie paši ļaudis, kas sēž un raksta cibā.
From: | ronis |
Date: | 12. Septembris 2006 - 23:36 |
---|
| | | (Link) |
|
un vispār, klausies, Tu grūtniecībai un maternitātei te taisi reālu antireklāmu - padomā taču par tām jaukajām latviešu meitenēm, kas vēl nav 'apbērnojušās'! lai cik liela cilvēkiem būtu pienākuma sajūta pret bioloģiskās jēlvielas, sava ģenētiskā koda un nācijas pavairošanu, vai visi būs gatavi šo mērķu vārdā ciest pilnīgu emocionālu, fizisku un intelektuālu sagrāvi?
[atvainojos.]
te ir novērojama "pilnīga emocionāla, fiziska un intelektuāla sagrāve"?
From: | ronis |
Date: | 13. Septembris 2006 - 00:49 |
---|
| | | (Link) |
|
labvakar:) nu labi, par intelektuālu es nedaudz pārspīlēju, bet par pirmām divām - izlasi pēdējos 10-12 honeybee pukstus (ja Tev ir pieejami friends-only)
čau :)
žēl, ka šī saruna notiek pie ne-friends-only, bet, pat pārlasot visus pēc kārtas [kad jā, nedaudz velk uz ciešanu stāstu], man rodas jautājums, vai tev nav nedaudz saasināta uztvere? ko tev grūtnieces nodarījušas? :)
un nākamais, honeybee klusi un godīgi raksta friends-only. viņai, tavuprāt, vajadzētu aizvērties un ciest klusībā, lai netraumētu nabaga neapbērnojušās latviešu meitenes un viņas nekādā gadījumā neuzzinātu, kā mēdz justies grūtnieces?
From: | ronis |
Date: | 13. Septembris 2006 - 12:45 |
---|
| | | (Link) |
|
atbildu uz jautājumu: cilvēce dalās divās daļās - vienā pusē ir cilvēki (ar kuriem var sarunāties, saprasties, arī diskutēt, strīdēties, utt.) otrā pusē ir grūtnieces un jaunās māmiņas jeb Lielo Māšu Bezpartejiskā Partija, kas katru mazo balstiņu, pacelto rociņu, nedzemdējušo vagīniņu, bailēs trīcošo krāniņu Samin Ar Savu Milzīgo Mātišķuma Pēdu {iesaku palasīt www.calis.lv - te kaut kur nesen cibā bija links - gūsi labu priekšstatu}. Es nekādā mērā neiebilstu pret lielākās cilvēces daļas nostāju, ka radīt bērnu - tas ir absolūti centrālais dzīves notikums, tas ir dzīves vienīgais radošais akts, dzīves vienīgais darbs, kas jāpadara, bet te parādās jautājums - vai sievietēm piešķirtās tiesības vēlēt, iespēja saņemt bezmaksas augstāko izglītību, kā arī, daudz vienkāršāk, lasīt un rastītprasme nav tīrā naudas izšķērdēšana? Ja jau nekas cits dzīvē nav jādara un nekur citur jēga un piepildījums nav atrodami kā tikai dzemdēšanā?
Grūtniecība (it īpaši, ja tā ir ar sarežģījumiem) un maza bērna kopšana ir process, kas prasa daudz uzmanības, resursu un rūpju, apmēram tikpat, cik normāls darbs uz pilnu slodzi. Un to nav iespējams kvalitatīvi veikt, nekoncentrējoties gandrīz tikai uz šo vienu - nenovietojot šo vienu mērķi savas pasaules centrā. (Es grūtniecības sākumā mēģināju un nonācu slimnīcā uz saglabāšanu, un vienīgais racionālais ārstu sniegtais paskaidrojums tam bija "visa vaina ir galvā", pārējās iespējas tika pamazām izslēgtas.) Protams, ir drusku patoloģiski, ja cilvēks turpina būt Histēriskā Māte ilgāk kā trīs gadus uz katru bērnu (nu, maksimums piecus, ja to var atļauties un raksturs tam atbilst), un arī es sevī šādas tieksmes neesmu novērojusi. Pieņemot, ka pēc šī bērna es atgriezīšos normālās sliedēs, un, tā kā es netaisos dzemdēt vairāk kā 5 bērnus, tad aktīvais bērnuhistērijas periods manā dzīvē sastāda, lielākais, 3x5=15 gadus. Pieņemot, ka es nodzīvošu 75 gadus, tad paliek 60 gadi, kuros es esmu salīdzinoši normāls cilvēks. Ja atņem bērnību+agrīno pubertāti ~15 gadu garumā, tad 45 gadus. Manuprāt, pietiekami ilgs laiks, lai bezmaksas izglītība un iespējas vēlēt sevi attaisnotu. Un domāju, ka līdzīgu aprēķinu var attiecināt uz citām Histēriskajām Mātēm, kas tevi ir tik briesmīgi traumējušas, aktunabadziņ.
From: | ronis |
Date: | 13. Septembris 2006 - 15:17 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, akesnabadziņš
Priecājies, ka neesi stāvoklī, tad tavu ņerkstēšanu un diršanos pieklātos uztvert kā Grūtnieces Stulbumu un Histēriskumu. Bet tagad tu kā normāls cilvēks esi visnotaļ Vēlēšanu, Bezmaksas Izglītības un Līdzcilvēku Koriģēšanas Pēc Sava Ģīmja Un Līdzības tiesīgs un cienīgs.
From: | ronis |
Date: | 13. Septembris 2006 - 15:26 |
---|
| | | (Link) |
|
paldies.
Mhm, pareizi, man tak pie pirmajām problēmām vajadzēja vai nu izabortēties vai vismaz cibu izdzēst, lai negrautu iespaidu par to, ka grūtniecība - tā ir pilnīga laime, mežonīgs sekss katru dienu un absolūta emocionāla, intelektuāla un fiziska stabilitāte :)
Beidzot pār tevi apgaismība nākusi
"šo mērķu vārdā ciest pilnīgu emocionālu, fizisku un intelektuālu sagrāvi" nu sašutinos, cik tik varu un spēju. Manuprāt uz tevi visai tiešā veidā attiecas, tas, ko raksta hb - vispirms pamēģini un tad runā Vai vismaz atceries, ka nevajag vispārināt.
From: | ronis |
Date: | 13. Septembris 2006 - 11:42 |
---|
| | | (Link) |
|
kas tas tāds par pienākumu - pamēģināt? ja Tev liekas, ka tas ir pienākums, tad pamēģini.
tu vispār esi izlasījis/usi hb poustu? tur nekur nav runāts par pienākumu. Un es arī par to neko neminēju. honeybee raksta par tiem, kas, teiksim tā, neforši izrunājas par lietām, par kurām nav zinoši. Ko dari arī tu... un, starp citu, es esmu jau pamēģinājusi. Fiziskā ziņā nav nekādu izmaiņu, intelektuālajā arī. Vienīgi emocionāli šis tas ir mainījies. Bet es teiktu, ka bagātīgāka emocionālā pasaule kļuvusi, nevis esmu piedzīvojusi šai ziņā sagrāvi. Tā kā - velti tu te purkšķi. Turklāt kaut ko ne tā esi sapratis/usi.
From: | ronis |
Date: | 13. Septembris 2006 - 12:20 |
---|
| | | (Link) |
|
te nekā nav ko saprast.
| From: | krii |
Date: | 12. Septembris 2006 - 23:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja cilvēki domātu - un līdz ar to rakstītu - tikai par tām lietām, kuras ir pamēģinājuši, mēs arī diez cik tālu nebūtu tikuši.:)
Jā, visi ir kretīni!:)
Raksti par santehniķiem ;) Ja tev šķiet, ka tu tādā veidā tālu tiksi ;)
A patiesībā jau ieraksts tāpēc, ka es vakar pirmo reizi mūžā redzēju sievieti, kas, būdama bez bērniem, uz maniem tekstiem par puiku un par grūtniecību atbildēja ar pilnīgi godīgu "es nezinu, kā tas ir, jo man nav šādas pieredzes".
From: | ronis |
Date: | 12. Septembris 2006 - 23:56 |
---|
| | | (Link) |
|
starp citu, kad mana māte bija grūtniece pirms 31 gada, viņai vecais labais padomju laiku dakteris piekodināja: "ja jums vakaros nāk virsū tie grūtnieču dullumi, iedzeriet mazu glāzīti konjaka. tas nevienam nav kaitējis"
veiksmi :)
Mans bērns nav tavs klozetpods
Patiesību sakot, es, izejot cauri pirmajiem diviem procesiem, tomēr neizjutu vēlmi runāt ne par olnīcām, ne kakām, bet tā nav noraidīšana, tikai piemērs, ka var būt arī citādi.
Jā, un es savukārt nekad neesmu labprātīgi pieņēmusi domu par to, ka mans bērns varētu būt indigo. Un nekad neesmu taisījusi histēriju par to, ka bērns līdz gada vecumam var kaut kur nokrist. (Šķiet, ka es nekad neesmu apgalvojusi, ka "mums bija kaka", bet varbūt vienkārši esmu to jau aizmirsusi). Katram savs. ;)
Par krišanu mājienu uztvēru, un pie reizes piebildīšu, ka man neliekas pareizi tas, ka tu jaunajām mātēm stāsti, ka bērni ir radīti tam, lai kristu no metra augstuma (arī pavisam mazi, kuri vēl lāga nekontrolē savu ķermni un krīt uz sejas, nevis izstiepj rokas?). Bet ir atšķirība starp runām par to, vai bērns vai nav indigo, un dzemdi.
Jā, runas par indigo bērniem ir daudzkārt pretīgākas. Gaumes jautājums ;)
Ieva, bet tu taču saproti, ka pārējiem, kuri nav pieraduši pie tik fizioloģiskiem aprakstiem, tas var izraisīt - how should i put this - emocijas?
Es pieļauju, ka tā var būt. Un ko man tagad, nečurāt? ;)
Stāsts jau nav par to, ka cilvēks, kuram ārkārtīgi interesē maza bērna vēdera izejas krāsa, var būt neinteresants vai pat nepatīkams pārējiem pusdienu viesiem. Stāsts ir par to, ciktāl šīs psiho-fizio-emocionālās izmaiņas ir dabiskas un ciktāl tās ir stulbuma izraisītas, un šo atšķirību nezinātājs nepateiks.
Tā jau ir. Patiesībā mani pārsteidz tas, ka ronis tevi salīdzina ar cāļa klukstēm, jo to, par ko tu dažreiz ieminies, nevar salīdzināt ar viņu idiotiskajām pļāpām, kurās vispār jau daudzkārt kaitinošāka par kaku apspriešanu ir tā viena otras knābāšana, dižošanās, klačošanās. |
|
|