te ir novērojama "pilnīga emocionāla, fiziska un intelektuāla sagrāve"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labvakar:)
nu labi, par intelektuālu es nedaudz pārspīlēju, bet par pirmām divām - izlasi pēdējos 10-12 honeybee pukstus (ja Tev ir pieejami friends-only)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

čau :)

žēl, ka šī saruna notiek pie ne-friends-only, bet, pat pārlasot visus pēc kārtas [kad jā, nedaudz velk uz ciešanu stāstu], man rodas jautājums,
vai tev nav nedaudz saasināta uztvere? ko tev grūtnieces nodarījušas? :)

un nākamais, honeybee klusi un godīgi raksta friends-only. viņai, tavuprāt, vajadzētu aizvērties un ciest klusībā, lai netraumētu nabaga neapbērnojušās latviešu meitenes un viņas nekādā gadījumā neuzzinātu, kā mēdz justies grūtnieces?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atbildu uz jautājumu: cilvēce dalās divās daļās - vienā pusē ir cilvēki (ar kuriem var sarunāties, saprasties, arī diskutēt, strīdēties, utt.) otrā pusē ir grūtnieces un jaunās māmiņas jeb Lielo Māšu Bezpartejiskā Partija, kas katru mazo balstiņu, pacelto rociņu, nedzemdējušo vagīniņu, bailēs trīcošo krāniņu Samin Ar Savu Milzīgo Mātišķuma Pēdu {iesaku palasīt www.calis.lv - te kaut kur nesen cibā bija links - gūsi labu priekšstatu}.
Es nekādā mērā neiebilstu pret lielākās cilvēces daļas nostāju, ka radīt bērnu - tas ir absolūti centrālais dzīves notikums, tas ir dzīves vienīgais radošais akts, dzīves vienīgais darbs, kas jāpadara, bet te parādās jautājums - vai sievietēm piešķirtās tiesības vēlēt, iespēja saņemt bezmaksas augstāko izglītību, kā arī, daudz vienkāršāk, lasīt un rastītprasme nav tīrā naudas izšķērdēšana? Ja jau nekas cits dzīvē nav jādara un nekur citur jēga un piepildījums nav atrodami kā tikai dzemdēšanā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)

Grūtniecība (it īpaši, ja tā ir ar sarežģījumiem) un maza bērna kopšana ir process, kas prasa daudz uzmanības, resursu un rūpju, apmēram tikpat, cik normāls darbs uz pilnu slodzi. Un to nav iespējams kvalitatīvi veikt, nekoncentrējoties gandrīz tikai uz šo vienu - nenovietojot šo vienu mērķi savas pasaules centrā. (Es grūtniecības sākumā mēģināju un nonācu slimnīcā uz saglabāšanu, un vienīgais racionālais ārstu sniegtais paskaidrojums tam bija "visa vaina ir galvā", pārējās iespējas tika pamazām izslēgtas.)
Protams, ir drusku patoloģiski, ja cilvēks turpina būt Histēriskā Māte ilgāk kā trīs gadus uz katru bērnu (nu, maksimums piecus, ja to var atļauties un raksturs tam atbilst), un arī es sevī šādas tieksmes neesmu novērojusi. Pieņemot, ka pēc šī bērna es atgriezīšos normālās sliedēs, un, tā kā es netaisos dzemdēt vairāk kā 5 bērnus, tad aktīvais bērnuhistērijas periods manā dzīvē sastāda, lielākais, 3x5=15 gadus. Pieņemot, ka es nodzīvošu 75 gadus, tad paliek 60 gadi, kuros es esmu salīdzinoši normāls cilvēks. Ja atņem bērnību+agrīno pubertāti ~15 gadu garumā, tad 45 gadus. Manuprāt, pietiekami ilgs laiks, lai bezmaksas izglītība un iespējas vēlēt sevi attaisnotu. Un domāju, ka līdzīgu aprēķinu var attiecināt uz citām Histēriskajām Mātēm, kas tevi ir tik briesmīgi traumējušas, aktunabadziņ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, akesnabadziņš

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Priecājies, ka neesi stāvoklī, tad tavu ņerkstēšanu un diršanos pieklātos uztvert kā Grūtnieces Stulbumu un Histēriskumu. Bet tagad tu kā normāls cilvēks esi visnotaļ Vēlēšanu, Bezmaksas Izglītības un Līdzcilvēku Koriģēšanas Pēc Sava Ģīmja Un Līdzības tiesīgs un cienīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies.

(Reply to this) (Parent)