Pīters Akroids savā grāmatā par Platonu trīstūkstoškurāturgadā raksta, ka mūsu laikmeta cilvēki bija galīgi sajukuši - viņi identificēja sevi ar savu seksuālo orientāciju

(Reply to this) (Thread)

:)
+1

(Reply to this) (Parent)

Dimitera pēdējie skribelējumi, kuri parādījušies kādā masu informācijas līdzeklī ir latvians.lv cienīgi.

(Reply to this)

Man šķiet, tur runā ne tik daudz par nepieciešamību vienādot visu sabiedrību uz heteroseksuālu, bet gan par uztraukumu, ka homoseksuālie uzspiež savu identitāti pārējiem, tādejādi visus vienādojot par homoseksuāliem.
Ne jau par velti runā par homofobiju (nu tad, kad šo vārdu vienkārši nepiegriež visiem neganapolitkorektajiem) - šādas bailes tev droši vien izskatās absurdas un pārspīlētas - bet tas ir tas redzespunkts, kuram ar šo rakstu it kā mēģini atbildē.

Un IMHO gana liela Eiropas daļa joprojām ir histēriski heteroseksuāla. Par spīti pirmsbarbaru antīkajiem.

(Reply to this) (Thread)

hmmmm. Jā, labi, tev droši vien ir taisnība; ja K.D. būtu to noformulējis kā "pārspīlēta tieksme pēc izvirtības seksuālajās attiecībās kļūst par vispārpieņemtu modeli", tad es varētu viņam piekrist un piekrist arī tam, ka tas nav gluži OK. Lai arī, no otras puses, cilvēkam ir galva, lai domātu un izvēlētos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai arī, no otras puses, cilvēkam ir galva, lai domātu un izvēlētos.

Piekritīsi taču, ka uzskats, ka šī apgalvojuma autors ir reklāmists, būtiski mazina tā ticamību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Phhh :) Nu gan uzbrauci :) Vispār jau reklāma tieši tāpēc arī pastāv - vismaz tik lielā apjomā -, ka ikviens cilvēks izdara izvēli pats, nevis visu mūžu paklausīgi dara to, ko viņam vienreiz ir pateikts darīt. :P

Btw, reklāmās praktiski nekad nav propagandēta izvirtība (seksualitāte - jā, bet ne izvirtība). Atskaitot atsevišķas HIV/AIDS kampaņas un vēl šādus tādus sīkumus). Izvirtība var tikt propagandēta "lielajā mākslā" (tā ka tev faktiski vajadzēja man uzbraukt par manu rakstnieces pagātni, jo mani darbi nebūt nav tie.. ermm.. ģimenes vērtības slavinošākie), bet arī tur tā parasti netiek pasniegta viennozīmīgi.
Nu, ja atskaita seriālus, īpaši jau tīņu seriālus, un tīņu žurnāliņus, bet tā gan laikam nav Lielā Māksla. Jā, šis varētu būt sāpīgāks punkts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iļja Muromietis devās ceļā, dzimtās Krievzemes robežas apstaigāt, negantniekus nomaitāt.

Pēc pārdesmit soļiem viņa priekšā bija krustceles. Ceļš uz priekšu bija smilšaināks, ceļš pa kreisi dubļainās, ceļš pa labi granšaināks.
Un viņš izdarīja izvēli, iedams pa vienu no šiem ceļiem, vadoties no viņam vien zināmiem apstākļiem - sauli, kas iespīdēja acīs, apaviem, kas bija kājās un, pats galvenais -savu priekšstatu par virzienu, kurā viņam bija jādodas.

Pagāja vairākas dienas, nedēļas un mēneši, desmitiem, dučiem simtiem krustceļu - un stāsts atkārtojās, ar nelielām izmaiņām.

Tad kādās krustcelēs stāvēja zīmīte 'iesi pa labi, galu dabūsi, iesi taisni, zirgs nomirs, griezīsies atpakaļ, miera neradīsi, iesi pa kreisi - laimi atradīsi'.

Šajā brīdī varenais Iļja Muromietis vairs izvēli neizdarīja pats. To viņa vietā jau bija izdarījuši tie, kas uzlika zīmīti, zinot ka ne zirgi, ne Iļjas Muromieši nemirstīgi nav un dzīves laikā mieru šā vai tā neradīs.

Jebkuras rekāmas galvenais mērķis ir samazināt manu iespēju izdarīt brīvu, neietekmētu izvēli; netieši piespiest mani rīkoties reklāmas pasūtītājam vēlamajā veidā.
Pretējā gadījumā reklāmai vienkārši nav jēgas. Jautājums tikai, cik precīzi tā spēj ietekmēt izvēlētās mērķauditorijas izvēli - cik procentus izdosies piespiest tai paklausīt.. bet tas arī viss. Vismaz tā no leja viedokļa izklausās.

"O, ir divu veidu cilvēki - tie, kas dzer Pepsi, un tie, kas Coca-cola. Man prieks, ka šovakar esmu starp kārtīgiem cilvēkiem, kas saprot, ap ko lietas grozās". (un nē, mēs bijām īpaši alternatīvi. Līdzās pepsi uz grīdas bija arī Tarhūns.)


Tas, ka reklāma cenšas apgalvot, ka rada izvēles brīvību - tas gan. Tā izvirtības propogandēšana jau kā reiz ir hiperseksualizēta atmosfēra plus ziņojums 'tu vari darīt visu ko vēlies', 'tev pienākas būt brīvam no ierobežojumiem' utml.
Bet tas jau nenozīmē, ka reklāma rada izvēles brīvību.

Rakstniecība ir citādi. Ir ļoti maz darbu, kas aizsniedz plašas masas, un kas tiešām tiek uztverti kā kaut kā rīcības instrukcija vai zināšanu kopums. Tavi darbi, lai kādu literatūras skolotāju sajūsmas/sašutuma periodu neizraisītu, tomēr nez vai ir īpaši uztverti kā tādas lūk Dzīves instrukcijas. Aizdomāties, ka varbūt var arī tā - bet tad nu tur no autora puses ietekmes tik pat, kā apjautājoties 'vai tik tu neplāno pie pašnāvības ķerties' draugam, par kuru tev šādas aizdomas radušās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, un saule, vējš un bzdingš Iļjas Muromieša galvā ir tas, kas nosaka Brīvu Izvēli? Atvaino, bet tev nešķiet drusku absurdi paziņot, ka nedzīvi priekšmeti (ceļa platums/šaurums, grambainums, virziens) izvēli neierobežo, bet dzīvu cilvēku sniegti komentāri ierobežo? Kur ir atšķirība? Tur, ka dzīvi cilvēki var melot? (Bet arī iela, kas šķietami ir taisnākais ceļš, var aizvest strupceļā.)
Protams, reklāma (lielākoties) nepārdod preci, tā pārdod sajūtas, kas cilvēkam ir vajadzīgas. Nopērku bērnam pamperus, lai izpaustu savu mīlestību, lietoju Maku, jo esmu jauns, stilīgs un māksliniecisks, lietoju Toxic, jo man patīk ekstrēmas lietas, bla bla bla. Un tas IR slimi, ka šādā veidā kaut kas tiek pārdots, un ir slimi arī tas, ka cilvēkiem acīmredzot tas ir nepieciešams, par to es nestrīdos. Bet es pieļauju, ka cilvēki tiešām arī saņem to fīlingu, par ko maksā (vismaz es jūtos labāk, ja mazgāju zobus ar brendētu zobupastu, nevis ar nebrendētu, zinu, ka stulbi, bet tā ir).

Bet jebkurā gadījumā tu novirzījies no tēmas. Par seksualitāti nestrīdos, v reklame ņičevo lučše goloj žopi ņe pridumano, bet ir atšķirība starp seksualitāti un izvirtību. Seksualitāte - tas nozīmē "daru to, ko gribu, tāpēc, ka man patīk, man tas sagādā patiesu baudu un tas ir forši", un tas arī IR forši. Izvirtība (manā definīcijā) ir "daru to, ko īsti negribu, tāpēc, ka citi tā dara, gluži nelabi no tā man nemetas un kaut kādu baudu jau var iegūt arī no sevis pazemošanas & izčakarēšanas". T.i., ja cilvēkam patīk un sagādā baudu anālais sekss un viņš ar to nodarbojas, tad tā ir seksualitāte; ja cilvēkam anālais sekss nepatīk/šķiet pazemojošs/šķiet netīrs un viņš ar to nodarbojas (piemēram, tāpēc, ka partneris tā grib), tad tā ir izvirtība. Un neviena reklāma tevi nepiespiedīs darīt to, ko tu īsti negribi darīt. Pat ja tas būtu iespējams - nafig censties, ja var atrast viltīgu pamatojumu caur to, ko tu gribi darīt? (T.i., nafig reklamēt to, ka labi ir apmaksāt patēriņa kredītu, ja var reklamēt to, ka ir patīkami tērēt?)

Un par literatūru tu arī varētu nestāstīt, ka tai nav ietekmes, domā, visas tās grāmatu dedzināšanas ir bijušas pilnīgi lieks pasākums? Paskaties uz jebkuru nabadziņu, kas pārlasījies Koelju, Sent-Ekziperī, Bībeli vai to pašu Peļēvinu (cik jauki ir citēt literatūru vienā blokā ar apgalvojumu, ka literatūra neietekmē cilvēkus ;)), un tad runā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) Es it kā rakstīju atbildi. Bet, galu galā, vai tas ir to domu vērts - ir taču svarīgākas lietas. Mūsu domu izejas punkti vienkārši ir pārāk atšķirīgi, un to kontrasta izjūta - tāpat..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, godīgi sakot, man liekas, ka ir vērts, jo tu te baksti man svarīgus&sāpīgus punktus, tikai baksti no cita rakursa, nekā es pati esmu pieradusi bakstīt. T.i., ideja, ka tas, ko es daru, kaut kādā veidā saistās ar Lielu un Fundamentālu kļūdu cilvēces šībrīža attīstībā, man nav sveša, bet es to pamatoju drusku citādi & neizslēdzu iespēju, ka mans pamatojums ir kaut kāda ačgārna pašaizsardzības reakcija, kāda varētu izstrādāties, ja gadu no vietas tirgojies ar savu sirdsapziņu.

Tā ka paldies tev par viedokli & piedod, ja tev šķiet, ka es tev sabraucu virsū (atzīstu, ka argumentēju pārāk asi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) Nē, no tavas puses viss kārtībā, es pati nedaudz aizrāvos. Un brīdī, kad tu, cilvēk, sāc googlot KY Jelly reklāmbildi, tikai, lai pierādītu savu Vienīgo Pareizo Domu - ir skaidrs, ka labāk diskusiju nolikt malā, un nodarboties ar ko lietderīgāku - jo tāpat jau esi ķēries pie riekstu čaumalu, nevis kodolu drupināšanas.

Un, huh, nu jā, mūsu izvirtības definīcijām laikam nav nekā kopīga - un arī tas ir dēļ tā fundamentāli atšķirīgā viedokļa par to, kas ir 'indivīda brīvā griba', un kāda ir tās mijiedarbība ar apkārtējo vidi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā.
Vnk es esmu nodarbojusies ar viskautko, gan to, kas dažiem varētu skaitīties "izvirtīgi", gan to, kas ir "drusku izvirtīgi", un esmu konstatējusi, ka ir gadījumi, kad pat visnekaunīgākās izrīcības liekas gluži nevainīga mīlestības izpausme, un ir gadījumi, kad pat salīdzinoši nevainīgas darbības šķiet bezgala perversas - tas ir atkarīgs no attiecībām, nevis no kaut kāda abstrakta "izvirtības etalona".

Bet brīva griba ir jautājums ar lielo J, tas nu ir fakts ;) Vispār jau es laikam piederu pie tiem, kas uzskata, ka brīva griba neeksistē, bet mums ir jādzīvo tā, it kā tā eksistētu.

(Reply to this) (Parent)

Respect, matuška. Cilvēks, kurš spēj lasīt Dimitera rakstīto, un pat cenšas tur domu rast, pelnījis mātes Terēzes medaļu.

(Reply to this)

A te - ne tādas lietas vien izlasīsi:

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=11002880&com=1&s=1&no=8060

(Reply to this)

identitāte= inde-titāte =invalid-itāte= homo sapiens

(Reply to this)