Ā, un saule, vējš un bzdingš Iļjas Muromieša galvā ir tas, kas nosaka Brīvu Izvēli? Atvaino, bet tev nešķiet drusku absurdi paziņot, ka nedzīvi priekšmeti (ceļa platums/šaurums, grambainums, virziens) izvēli neierobežo, bet dzīvu cilvēku sniegti komentāri ierobežo? Kur ir atšķirība? Tur, ka dzīvi cilvēki var melot? (Bet arī iela, kas šķietami ir taisnākais ceļš, var aizvest strupceļā.)
Protams, reklāma (lielākoties) nepārdod preci, tā pārdod sajūtas, kas cilvēkam ir vajadzīgas. Nopērku bērnam pamperus, lai izpaustu savu mīlestību, lietoju Maku, jo esmu jauns, stilīgs un māksliniecisks, lietoju Toxic, jo man patīk ekstrēmas lietas, bla bla bla. Un tas IR slimi, ka šādā veidā kaut kas tiek pārdots, un ir slimi arī tas, ka cilvēkiem acīmredzot tas ir nepieciešams, par to es nestrīdos. Bet es pieļauju, ka cilvēki tiešām arī saņem to fīlingu, par ko maksā (vismaz es jūtos labāk, ja mazgāju zobus ar brendētu zobupastu, nevis ar nebrendētu, zinu, ka stulbi, bet tā ir).

Bet jebkurā gadījumā tu novirzījies no tēmas. Par seksualitāti nestrīdos, v reklame ņičevo lučše goloj žopi ņe pridumano, bet ir atšķirība starp seksualitāti un izvirtību. Seksualitāte - tas nozīmē "daru to, ko gribu, tāpēc, ka man patīk, man tas sagādā patiesu baudu un tas ir forši", un tas arī IR forši. Izvirtība (manā definīcijā) ir "daru to, ko īsti negribu, tāpēc, ka citi tā dara, gluži nelabi no tā man nemetas un kaut kādu baudu jau var iegūt arī no sevis pazemošanas & izčakarēšanas". T.i., ja cilvēkam patīk un sagādā baudu anālais sekss un viņš ar to nodarbojas, tad tā ir seksualitāte; ja cilvēkam anālais sekss nepatīk/šķiet pazemojošs/šķiet netīrs un viņš ar to nodarbojas (piemēram, tāpēc, ka partneris tā grib), tad tā ir izvirtība. Un neviena reklāma tevi nepiespiedīs darīt to, ko tu īsti negribi darīt. Pat ja tas būtu iespējams - nafig censties, ja var atrast viltīgu pamatojumu caur to, ko tu gribi darīt? (T.i., nafig reklamēt to, ka labi ir apmaksāt patēriņa kredītu, ja var reklamēt to, ka ir patīkami tērēt?)

Un par literatūru tu arī varētu nestāstīt, ka tai nav ietekmes, domā, visas tās grāmatu dedzināšanas ir bijušas pilnīgi lieks pasākums? Paskaties uz jebkuru nabadziņu, kas pārlasījies Koelju, Sent-Ekziperī, Bībeli vai to pašu Peļēvinu (cik jauki ir citēt literatūru vienā blokā ar apgalvojumu, ka literatūra neietekmē cilvēkus ;)), un tad runā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) Es it kā rakstīju atbildi. Bet, galu galā, vai tas ir to domu vērts - ir taču svarīgākas lietas. Mūsu domu izejas punkti vienkārši ir pārāk atšķirīgi, un to kontrasta izjūta - tāpat..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, godīgi sakot, man liekas, ka ir vērts, jo tu te baksti man svarīgus&sāpīgus punktus, tikai baksti no cita rakursa, nekā es pati esmu pieradusi bakstīt. T.i., ideja, ka tas, ko es daru, kaut kādā veidā saistās ar Lielu un Fundamentālu kļūdu cilvēces šībrīža attīstībā, man nav sveša, bet es to pamatoju drusku citādi & neizslēdzu iespēju, ka mans pamatojums ir kaut kāda ačgārna pašaizsardzības reakcija, kāda varētu izstrādāties, ja gadu no vietas tirgojies ar savu sirdsapziņu.

Tā ka paldies tev par viedokli & piedod, ja tev šķiet, ka es tev sabraucu virsū (atzīstu, ka argumentēju pārāk asi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) Nē, no tavas puses viss kārtībā, es pati nedaudz aizrāvos. Un brīdī, kad tu, cilvēk, sāc googlot KY Jelly reklāmbildi, tikai, lai pierādītu savu Vienīgo Pareizo Domu - ir skaidrs, ka labāk diskusiju nolikt malā, un nodarboties ar ko lietderīgāku - jo tāpat jau esi ķēries pie riekstu čaumalu, nevis kodolu drupināšanas.

Un, huh, nu jā, mūsu izvirtības definīcijām laikam nav nekā kopīga - un arī tas ir dēļ tā fundamentāli atšķirīgā viedokļa par to, kas ir 'indivīda brīvā griba', un kāda ir tās mijiedarbība ar apkārtējo vidi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā.
Vnk es esmu nodarbojusies ar viskautko, gan to, kas dažiem varētu skaitīties "izvirtīgi", gan to, kas ir "drusku izvirtīgi", un esmu konstatējusi, ka ir gadījumi, kad pat visnekaunīgākās izrīcības liekas gluži nevainīga mīlestības izpausme, un ir gadījumi, kad pat salīdzinoši nevainīgas darbības šķiet bezgala perversas - tas ir atkarīgs no attiecībām, nevis no kaut kāda abstrakta "izvirtības etalona".

Bet brīva griba ir jautājums ar lielo J, tas nu ir fakts ;) Vispār jau es laikam piederu pie tiem, kas uzskata, ka brīva griba neeksistē, bet mums ir jādzīvo tā, it kā tā eksistētu.

(Reply to this) (Parent)