Nujā.
Vnk es esmu nodarbojusies ar viskautko, gan to, kas dažiem varētu skaitīties "izvirtīgi", gan to, kas ir "drusku izvirtīgi", un esmu konstatējusi, ka ir gadījumi, kad pat visnekaunīgākās izrīcības liekas gluži nevainīga mīlestības izpausme, un ir gadījumi, kad pat salīdzinoši nevainīgas darbības šķiet bezgala perversas - tas ir atkarīgs no attiecībām, nevis no kaut kāda abstrakta "izvirtības etalona".

Bet brīva griba ir jautājums ar lielo J, tas nu ir fakts ;) Vispār jau es laikam piederu pie tiem, kas uzskata, ka brīva griba neeksistē, bet mums ir jādzīvo tā, it kā tā eksistētu.

(Reply to this) (Parent)