|
Jūlijs 3., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) crescendo | 12:50
Iļja Muromietis devās ceļā, dzimtās Krievzemes robežas apstaigāt, negantniekus nomaitāt.
Pēc pārdesmit soļiem viņa priekšā bija krustceles. Ceļš uz priekšu bija smilšaināks, ceļš pa kreisi dubļainās, ceļš pa labi granšaināks.
Un viņš izdarīja izvēli, iedams pa vienu no šiem ceļiem, vadoties no viņam vien zināmiem apstākļiem - sauli, kas iespīdēja acīs, apaviem, kas bija kājās un, pats galvenais -savu priekšstatu par virzienu, kurā viņam bija jādodas.
Pagāja vairākas dienas, nedēļas un mēneši, desmitiem, dučiem simtiem krustceļu - un stāsts atkārtojās, ar nelielām izmaiņām.
Tad kādās krustcelēs stāvēja zīmīte 'iesi pa labi, galu dabūsi, iesi taisni, zirgs nomirs, griezīsies atpakaļ, miera neradīsi, iesi pa kreisi - laimi atradīsi'.
Šajā brīdī varenais Iļja Muromietis vairs izvēli neizdarīja pats. To viņa vietā jau bija izdarījuši tie, kas uzlika zīmīti, zinot ka ne zirgi, ne Iļjas Muromieši nemirstīgi nav un dzīves laikā mieru šā vai tā neradīs.
Jebkuras rekāmas galvenais mērķis ir samazināt manu iespēju izdarīt brīvu, neietekmētu izvēli; netieši piespiest mani rīkoties reklāmas pasūtītājam vēlamajā veidā.
Pretējā gadījumā reklāmai vienkārši nav jēgas. Jautājums tikai, cik precīzi tā spēj ietekmēt izvēlētās mērķauditorijas izvēli - cik procentus izdosies piespiest tai paklausīt.. bet tas arī viss. Vismaz tā no leja viedokļa izklausās.
"O, ir divu veidu cilvēki - tie, kas dzer Pepsi, un tie, kas Coca-cola. Man prieks, ka šovakar esmu starp kārtīgiem cilvēkiem, kas saprot, ap ko lietas grozās". (un nē, mēs bijām īpaši alternatīvi. Līdzās pepsi uz grīdas bija arī Tarhūns.)
Tas, ka reklāma cenšas apgalvot, ka rada izvēles brīvību - tas gan. Tā izvirtības propogandēšana jau kā reiz ir hiperseksualizēta atmosfēra plus ziņojums 'tu vari darīt visu ko vēlies', 'tev pienākas būt brīvam no ierobežojumiem' utml.
Bet tas jau nenozīmē, ka reklāma rada izvēles brīvību.
Rakstniecība ir citādi. Ir ļoti maz darbu, kas aizsniedz plašas masas, un kas tiešām tiek uztverti kā kaut kā rīcības instrukcija vai zināšanu kopums. Tavi darbi, lai kādu literatūras skolotāju sajūsmas/sašutuma periodu neizraisītu, tomēr nez vai ir īpaši uztverti kā tādas lūk Dzīves instrukcijas. Aizdomāties, ka varbūt var arī tā - bet tad nu tur no autora puses ietekmes tik pat, kā apjautājoties 'vai tik tu neplāno pie pašnāvības ķerties' draugam, par kuru tev šādas aizdomas radušās.
|
Reply
|
|
|