Sesiju ta veiksmīgi, viens 7, pārējie 9 un 10, bet nu nopisos līks, kaut kā ne pārāk pēc tam gribas teikt, ka tas viss ir seksīgi.

Lielos mērogos cilvēce nav atbildējusi uz nevienu jautājumu. Bet ja ne tik lielos, tad filozofija ir atbildējusi uz ļoti daudziem jautājumiem, cita lieta, ka atbildes nekad nav galējas un absolūtas. Kā jau jebkura tipa cilvēku atbildes. Piemēram, dabaszinātnes liecina domāt par to, ka cilvēkam nav brīvas gribas un ka cilvēks ir determinēts, cēlonības jēdziena izpratne. Un tad? Joprojām cilvēki absolūtā vairākumā tic, ka viņu griba ir brīva.

Atļaušos apšaubīt šaha, bridža un makšķerēšanas lietderīgos blakusefektus. Protams, tādi pastāv, bet ir pavisam no citas sērijas, tad jau drīzāk labvēlīgi blakusefekti varētu būt nedomāšanai, seksam un citām ar prātu nesaistītām nodarbēm.

Ja konkrēti par manām autoritātēm, tad Šopenhauers varētu lielākā. Vēl Bertrans Rassels saista. Nu bet uzskaitīt viņus nav īpašas nozīmes.

Par semiotiku runājot, var atzīmēt, ka tā, līdzīgi kulturoloģijai, veido tādu kā lietussargu pāri visām pārējām cilvēka darbības sfērām. Bet tas nenozīmē, ka semiotika mesmerizē mirušo filozofiju, runa būtībā ir par kaut ko citu - tiek pārnesti akcenti no objektīvā uz subjektīvo, jauna metodoloģija. Bez tam semiotika jau pati no vienas puses ir filozofijas disciplīna.

Bet filologi, kas tur ņemās filoloģijas fakultātē ir nevis lielie semiotiķi, bet gan banālie pesteļotāji... arī semiotika nav gluži vienota disciplīna, (btw, es tieši semiotikā norāvu to 7), man nešķiet, ka nodarbošanās ar fonoloģiju un valodu tās lietojumā būtu tas galvenais. No otras puses tas, kas semiotikā skar zīmes, informācijas un komunikācijas teorijas, utt. daudz vairāk saistās ar prāta darbību. Pēc būtības valoda tajā visā ir pats mazākais. Ne jau tādā nozīmē, ka es apgalvotu, ka valoda ir kaut kas nenozīmīgs, jo tā ir pati lielākā un izmantotākā zīmju sistēma, bet tādā nozīmē, ka gramatiskās nianses no filozofijas viedokļa nav tik būtiskas, cik cita vispārinājuma līmeņa hipotēzes. Un tam visam jau sakars ar filoloģiju varētu būt diezgan neliels.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

prāts un:

šahs - cilvēks ar neattīstītu prātu to nevar spēlēt. vajadzīga laba atmiņa un spēja analizēt variantus. ātrajā šahā tas vēl jādara ātri.

bridžs - tas pats, bet netikai jāsaprot 2 cilvēciskie pretinieki, bet ari partneris. pie aizklātām kārtīm.

makšķerēšana - tie paši labumu kas citās meditatīvās nodarbēs. apziņas plūsma, lielāka koncentrēšanās.

(kapēc tu jauc te iekšā filoloģijas fakultāti?)

vienotās disciplīnas ir pagājušā gadsimta sekas. mūsdienās tas ir nenopietni.

praktiskā filosofija no ētikas ir ierāpusies valodā un zīmēs (kur nav robežas) .. tāpat kā nav robežas starp valodu un prātu.

īstenībā lietot terminus filosofija un filoloģija es varu tikai ar nelielu ironijas piedevu. nejau zinātnes ko veido, bet cilvēki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...bet:

šahs - cilvēks ar neattīstītu prātu to var spēlēt. piemērs bieži vien nav tālu jāmeklē, bet ir redzēti gadījumi, kad pilnīgs muļķis spēlē labi šahu. ir redzēti arī gadījumi, kad pilnīgā kramā esošs bomzis parkā apspēlē tīri ciešami spēlējošu pretinieku no maniem draugiem spēlējot uz 3 santīmiem, turklāt vairāk uzmanības pievēršot saviem sobutiļņikiem un vicinot rokas nekā skatoties uz galdiņu. pēc tādiem variantiem es vairs nekad nenoticēšu par šaha tiešo saistību ar prātu.

bridžs, nezinu gan, neprotu šo spēli.

makšķerēšana - tu paskaties uz makšķerniekiem, uzsprauž tārpu, iemet makšķeri, ieņem 100g un sēž. var jau būt, ka profesionālais veids kā makšķerēt ir iekš meditatīvas koncentrēšanās, kas palīdz attīstīt prātu, bet nez kāpēc lielākā daļa makšķernieku, kurus savā mūžā esmu saticis, ir vienkārši debili.

un pietiek te par dažādu nozaru saistību ar prātu, tas viss ir fufels.

Un lai arī vienotās disciplīnas pašreiz ir atgājušas malā un notiek specializēšanās, man gribētos domāt, ka pēc kāda laika atkal viss nāks atpakaļ. Galu galā viens no Rietumu zinātnes virzības izpratnes punktiem ir nojēgums par tiecību uz vienotu, koherentu sistēmu. Tas ir metodoloģijas pamatā, tātad arī tam vajadzētu parādīties rezultātos. Wait and see.

Jā, varbūt starp valodu un prātu arī nav robežu, galu galā arī Vitgenšteins tā apgalvoja, bet nu jāņem vērā, ka analizējot lietvārdu suns, tā izcelsmi, saknes, utt mēs nenonāksim pie kaut kādām īpaši filozofiskām atziņām.

Redz, tu saki, ne jau zinātnes ko veido, bet cilvēki. Tas rada maldinošu iespaidu. Tīri asociatīvi šāds izteikums bezmaz vai grib sev piekarināt imperatīvu - ļaujiet darīt visiem visu un viss visiem būs vienlīdz labi, pareizi, utt. Bet kā jau teicu, tas tikai man un tīri asociatīvi. Cilvēki kaut ko veido, nevis zinātnes, bet viņi mēdz aptuveni saprast, kas tas ir, ko viņi veido, tāpēc arī ieklasificē. Nu ir atšķirība starp jomām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lietojot klasifikaacijas un citus modeljus nevajag aizmirst ka tie melo. Peec definiicijas.

Kaa Vitgenshteina kaapnes - izlietot un izmest.

Vakar es vienkaarshi provoceeju tevi, jo man no riita naaca miegs, bet vaidzeeja sho to padariit. Bet nu ir tie robi tajaa visaa ir.


Veermandaarzaa speelee taadi bomzhuki, kas ir piem 1975 gada baltijas kara apgabala chempions, 1964 gada Njiznjinovogorodas shtaaba vicechempjons .. nu kautkaa taa .. tur sporta meistarkandidaatiem ir ko dariit.

Un iespeejams, ka cilveeki ir attiistiiti vienaa zinjaa, bet neatiistiiti citaa. Praata nodarbe jau taa ir, ne tikai muskulju.

Taapat ar to seksiigumu. Man liekas tu nenoveertee sho celju uz apskaidriibu.

P.S. Man savukaart ir redzams, ka specializaacija ir prieksh insektiem. Bet es straadaaju taadaa jomaa (programeeshana), kas ir stipri priekshaa citiem laikiem. ;-)

(Reply to this) (Parent)