|
Janvāris 31., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) suic | 06:05 - Re: Filozofija seksīga
Sesiju ta veiksmīgi, viens 7, pārējie 9 un 10, bet nu nopisos līks, kaut kā ne pārāk pēc tam gribas teikt, ka tas viss ir seksīgi.
Lielos mērogos cilvēce nav atbildējusi uz nevienu jautājumu. Bet ja ne tik lielos, tad filozofija ir atbildējusi uz ļoti daudziem jautājumiem, cita lieta, ka atbildes nekad nav galējas un absolūtas. Kā jau jebkura tipa cilvēku atbildes. Piemēram, dabaszinātnes liecina domāt par to, ka cilvēkam nav brīvas gribas un ka cilvēks ir determinēts, cēlonības jēdziena izpratne. Un tad? Joprojām cilvēki absolūtā vairākumā tic, ka viņu griba ir brīva.
Atļaušos apšaubīt šaha, bridža un makšķerēšanas lietderīgos blakusefektus. Protams, tādi pastāv, bet ir pavisam no citas sērijas, tad jau drīzāk labvēlīgi blakusefekti varētu būt nedomāšanai, seksam un citām ar prātu nesaistītām nodarbēm.
Ja konkrēti par manām autoritātēm, tad Šopenhauers varētu lielākā. Vēl Bertrans Rassels saista. Nu bet uzskaitīt viņus nav īpašas nozīmes.
Par semiotiku runājot, var atzīmēt, ka tā, līdzīgi kulturoloģijai, veido tādu kā lietussargu pāri visām pārējām cilvēka darbības sfērām. Bet tas nenozīmē, ka semiotika mesmerizē mirušo filozofiju, runa būtībā ir par kaut ko citu - tiek pārnesti akcenti no objektīvā uz subjektīvo, jauna metodoloģija. Bez tam semiotika jau pati no vienas puses ir filozofijas disciplīna.
Bet filologi, kas tur ņemās filoloģijas fakultātē ir nevis lielie semiotiķi, bet gan banālie pesteļotāji... arī semiotika nav gluži vienota disciplīna, (btw, es tieši semiotikā norāvu to 7), man nešķiet, ka nodarbošanās ar fonoloģiju un valodu tās lietojumā būtu tas galvenais. No otras puses tas, kas semiotikā skar zīmes, informācijas un komunikācijas teorijas, utt. daudz vairāk saistās ar prāta darbību. Pēc būtības valoda tajā visā ir pats mazākais. Ne jau tādā nozīmē, ka es apgalvotu, ka valoda ir kaut kas nenozīmīgs, jo tā ir pati lielākā un izmantotākā zīmju sistēma, bet tādā nozīmē, ka gramatiskās nianses no filozofijas viedokļa nav tik būtiskas, cik cita vispārinājuma līmeņa hipotēzes. Un tam visam jau sakars ar filoloģiju varētu būt diezgan neliels.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |