|
Janvāris 31., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 04:13
Parasti mēs paļaujamies uz fokālo uzmanību, ignorējot telpas intervālus (spraugas) starp domām - neskaidri justu kontekstu, kas domām piešķir dziļāku un plašāku nozīmīguma koeficientu. Šī iemesla dēļ mēdzam identificēt prātu ar domāšanu un gala rezultātā - uzskatīt sevi par "domājošu lietu" (Dekarta res cogitans). Vienādojums es = manas domas (par realitāti) var novest pie sašaurinātas un noplicinātas "pašsajūtas" un eventuāli - pie bailēm, kas rodas, aizstāvot savus uzskatus, savu pārliecību kā apdraudētu teritoriju. Mēs pieņemam, ka esam savu domu autori, iniciatori un īpašnieki un mums ir grūti ieskatīt, ka tās ir tikai efemeri, gaistoši burbuļi prāta vidē.
(35.lpp)
Roberts Mūks. Kad Dievs aizgājis atvaļinājumā
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |