Novembris 1., 2023
| 09:04 Iespējams, ir aplami domāt par mentālajiem "resursiem" kā par "resursiem", kas ir kapitālisma metafora Dažos veidos tas strādā, piemēram, domājot par šo resursu kā konkrētā laika nogrieznī iztērējamu vai domājot par to, ka to var ieguldīt gudrākos vai muļķīgākos veidos Bet ļoti bieži tas ir absurdi, nu, piemēram "ja es to netērēšu vispār, tad man šī resursa būs vairāk un es to varēšu ieguldīt vairāk", vai "pareiza resursa ieguldīšana nozīmē saņemt to atpakaļ, plus procenti" Adekvātāka metafora varētu būt organiskāka, piemēram, "muskuļi" "Ja es šo muskuli izmantošu, tas kļūs stiprāks un izturīgāks, un varēs vairāk", "neizmantots muskulis atrofējas", "ir iespējams muskuli pārpūlēt vai traumēt, tad nepieciešams to atpūtināt vai pat dziedēt", "muskuļu izmantošana ir ne tik daudz mēģinājums kaut ko par to dabūt, cik drīzāk pašpastiprinošs process, kas savā ziņā jau sākotnēji ir vērsts uz pašattīstību - ne vienmēr ir nepieciešams kaut ko par to iegūt no ārējās pasaules, ne vienmēr šis ieguvums ir sagaidāms vai pat iespējams", "muskuli ir iespējams izmantot nepareizi, bet tas ir redzams nevis pēc citu atsauksmēm un reakcijām, bet primāri pēc iekšējām izjūtām"
Ievietojam tādus vārdus kā "radošums", "empātija", "produktivitāte", "rūpes", "padziļināta domāšana" utt.
|
Comments:
Lēmumu pieņemšanas spējas, ja pareizi atceros, tērējas dienas laikā un ja daudz lēmumi jāpieņem, tad uz beigām tie būs nekvalitatīvi. Asi to izjutu braucot pus dienu pa līkumainu kalnu ceļu. Pēc tam nevarēju neko atrast, neko saprast, vajadzēja pasēdēt un paskatīties kā zāle aug kādu stundu. Jutos labi, bet izlemt nespēju.
Es arī šo tēzi esmu dzirdējusi, bet, ja tas būtu ekzakti tā, tad darbotos princips, piemēram, "ja visu dienu nepieņem nevienu lēmumu, tad vakarā īzī pieņemsi trīs", not the case
Princips, ko es izmantoju ir darīt svarīgos lēmumus rīta pusē un vakarā nebaidīties atlikt uz nākamo dienu. Un sekoju nogurumam, pie kaut kāda noguruma svarīgos disputos nelīdīšu, neko nopietnu nesolīšu, utt. ir arī cilvēki, kas vēlas no tevis kaut ko izspiest vakaros. Ko ar tiem darīt? , nezinu.
ir arī cilvēki, kuri noguruši jūtas no rīta un produktīvi kļūst tieši vakaros. Besīgi, ka šādu pamatbioloģisku aspektu darba attiecības joprojām neņem vērā un visu pakļauj agrās celšanās ritmam, it kā elektrība nebūtu pieejama.
Stanford University Professor of Psychology Carol Dweck found "that while decision fatigue does occur, it primarily affects those who believe that willpower runs out quickly." She states that "people get fatigued or depleted after a taxing task only when they believe that willpower is a limited resource, but not when they believe it's not so limited". She notes that "in some cases, the people who believe that willpower is not so limited actually perform better after a taxing task."
Acīm redzot hipnozes paveids :)
Es nesaku, ka tas visiem tā jādara. Tas vairāk par to lēmumu nogurumu. Ir arī citi nogurumi. Vai ne?
Daudz kur jau ņem vērā, nu tur kur darbs nav komunicēt ar citiem cilvēkiem noteiktos laikos.
From: | pet |
Date: | 3. Novembris 2023 - 14:16 |
---|
| | | (Link) |
|
Es pieļauju ka dažādiem cilvēkiem var atšķirties tas, kas no visa ir galvenais 'bottleneck' / ierobežojošais faktors, jo tas var būt tīri bioloģiski miega trūkums, vai dažādi pshiholoģiski faktori, kā "spoon theory" kas vismaz pie dažām problēmām tiem cilvēkiem diezgan burtiski tā arī strādā kā ierobežoti, tērējami resursi.
FWIW, man totāli strādā "mentālo resursu kā 'resursu'" metafora, ar visu uzkrājumu, debetu un kredītu (varbūt tāpēc, ka esmu caur un cauri nedasists pūstošais kapitālists, varbūt tāpēc, ka ikdienā ņemos ar sistēmām, kur skaitļojamie/domājamie resursi ir pavisam burtiski cipari kaut kur)
No otras puses, redzu sensu arī tavā variantā
Resrusi būtu ja Najugiras protokols strādātu, bet citādi nākas trenēt - atmiņu, reakciju, valodu prasmes, uzdevumu risināšanu utt.
Tas vairāk par to, ka tādas lietas, kā OP uzskaitītie "radošums", "empātija", "produktivitāte", "rūpes" man ļoti burtiski sajūtas kā mainīga garuma stabiņi ar resursiem, reizēm tie kāpj, reizēm tie krīt un reizēm tiem ir piekabināti kļūdas intervāli, kur pats nevari saprast, cik tev kas šobrīd ir
Treniņš daļai no tiem stabiņiem pamazām paceļ maksimālo pieejamo garumu
Un droši vien arī vidējo garumu laika intervālā, piemēram diennaktī, OK satrenēties mazāk gulēt laikam var bet minimāli
Tā pa lielam jau ir ķimikātu teritorija
ā, nu, šajā gadījumā kapitālisms bija džender- jau nu nē, bet praktiski morālneitrāls apzīmējums
bet jā, es pieņemu, ka ja domāšana tā jau strādā pēc būtības, tad arī metafora strādā labāk |
|
|