kā kurš variants, I guess

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, my point exactly, ja runa ir par minoritātēm, tad to sauc par politkorektumu, ja runa ir par autoritātēm, tad to sauc par cenzūru. Pirmie lieto kaunu, otrie lieto spēku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oh. sapratu punktu. jā, varbūt; lai gan man šķiet, ka kauna nav vienīgais sockontroles mehānisms (piem., politkorekta valodā var būt arī savas intelektuālās bagāžas demonstrācija, pārliecības paušana, reciprocitātes akts - es tevi saukšu par x, tu mani sauksi par y)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, jā, un ja tu esi politkorekts, tu šad un tad saņem nelielas uzslavas un atzinības par to cik liela ir tava intelektuālā bagāža (ir tiiik svarīgi, lai visi šito zinātu /s), cik tu esi vērīgs un uzmanīgs. That is how conditioning works - carrot and stick, shaming and approval. Kurš ir tas brīdis kurā tās prasības paliek vienkārši par pretējās puses kaprīzēm?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, es nekad neesmu izjutusi to, ko daudzi pārmet politkorektumam - to sociālo kaunināšanu, kas piespiežot būt pieklājīgiem pret citiem, kā arī to baigo atzinību, ko varot saņemt, ja esi pieklājīgs. Man tas balstās uz spēju just empātiju: ja cilvēks ar invaliditāti man pastāsta, ka saukšana viņu par invalīdu liek viņam justies slikti, es to ņemu vērā tādēļ, ka nevēlos bez vajadzības un iemesla likt cilvēkam justies slikti. Utt.

Un savu pieradumu lietot tos vai citus vārdus es nestādu augstāk par citu cilvēku komfortu sociālās situācijās, tādēļ man arī grūti saprast to ņemšanos, ka mums it kā gribot aizliegt* lietot tos vai šitos vārdus. Tā kaut kā.

*Tas "aizliegums" jau arī nosacīts - vnk mainās sabiedrības uzskati par to, kuri vārdi ir pieklājīgi, bet kuri nē. Neviens jau tev neaizliedz darba kolēģiem stāstīt, kā tev riebjas nigeri un pediņi vispār ir veh, bet nevajag brīnīties, ja kolēģi tevi ostracizē, līdzīgi, kā ostracizētu tad, ja katras pieturzīmes vietā lietotu "bļaģ".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet kur tu liec to robežu, ka nupat jau cilvēks savās prasībās paliek klīrīgs? Piemēram, es regulāri saviem bērniem veikalā lieku justies slikti nepērkot viņiem visu, kas viņiem ienāk prātā. Ostracizējiet mani veseli mazie velni, varbūt es varēšu kādu dienu atpūsties no jūsu "jušanās slikti".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Teorētiski robeža būtu jāvelk tur, kur tas sāktu kaitēt citiem. Pagaidām gan man šķiet, ka līdz tādai robežai ir ļoti, ļoti tālu, tādēļ grūti iedomāties kādus praktiskus piemērus.
Varbūt tev ir kādi piemēri pc sakarā, kur tavuprāt cilvēku vēlmes jau ir klīrīgas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Džender prōnauni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha, Latvijas lielākā problēma pc sakarā. ;)

Bet kas tieši tev liekas klīrīgi to vietniekvārdu sakarā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prasība citiem to bulšitu ievērot. Ok, Latvijā tā vēl nav prasība, tur tagad Kanāda mums visiem rāda priekšzīmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu par Kanādu - kādā formātā tur tā ir prasība?
Un vēl viens jautājums: ja tevi visu laiku uzrunātu vietniekvārdā, kas neatbilst tavai dzimtei, tu justos komfortabli un neiebilstu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

https://en.wikipedia.org/wiki/An_Act_to_amend_the_Canadian_Human_Rights_Act_and_the_Criminal_Code

Un ja man būtu kaut kāda izfantazēta dzimte numur 51 tad hvz kā es justos. Vīriešu un sieviešu dzimtēm vismaz ir kājas realitātē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Wiki šķirklī nekas nav teikts par vietniekvārdu lietošanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

>> The bill adds gender expression and identity as a protected ground to the Canadian Human Rights Act

Kas pēc viņu pašu vārdiem iekļauj vietniekvārdu lietošanu -- http://www.ohrc.on.ca/en/policy-preventing-discrimination-because-gender-identity-and-gender-expression

(Reply to this) (Parent)

Ar ko es domāju to, ka manis pēc sauciet viens otru kādos tikai mīļvārdiņos un vietniekvārdiņos gribat, bet pieprasīt lai visus tos no pirksta izzīstos xim/xer/xuj ievērotu visi apkārtējie ir kaprīzes augstākā mērā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas ir apmēram tieši tā, kā es to saprotu - ja tev ir svarīgi, lai attiecīgais cilvēks komunikācijā ar tevi jūtas sociāli komfortabli, tad centies ievērot to izvēlēto vietniekvārdu; a ja ne, tad ne.
Kur mūsu viedokļi šķiras, ir kā mēs to uztveram. Es to uztveru tā, ka cilvēks informē apkārtējos - tā un šitā, turpmāk, lūdzu, mani uzrunājiet lūk, kā. Tu tur saskati kaprīzes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tur saskatu kaprīzes jo es tur nesaskatu nekādu pamatojumu. Tas ir vienā līmenī ar to, ka ikdienas sarunā man sarunbiedrs sāktu pieprasīt viņu uzrunāt par viņa augstību vai runāt ar viņu tikai nolaistām acīm. Es varu saprast ka viņam tas (vienalga kādu iemeslu pēc) sagādā komfortu, bet man nevajadzētu būt pienākumam to ievērot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev nav pienākuma to ievērot, un, attiecīgi, cilvēkam nav pienākuma turpināt ar tevi komunikāciju, ja tu principā atsakies lietot vēlamo vietniekvārdu. Viss ir ļoti vienkārši, par ko satraukums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

It kā jau ne par ko, kamēr par to nepienākas panti jo cilvēks ir aizskrējis un pasūdzējies ka viņu nabadziņu diskriminē uz džender eksprešen bāzes. Es tikai baidos ka kanādieši varētu būt sarīkojuši mums pārējiem precedentu nonākšanai arī līdz tam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, es nelasīšu 62+17 lpp, lai pārliecinātos, vai ir pamats tavām bažām, ka tagad Kanādā pienākas pants, "jo cilvēks ir aizskrējis un pasūdzējies ka viņu nabadziņu diskriminē uz džender eksprešen bāzes". (Ja vari pateikt konkrētos paragrāfus, tad apskatīšos).

Wiki šķirklī gan bija rakstīts:
The law amends the Canadian Human Rights Act by adding "gender identity or expression" as a prohibited ground of discrimination.[6] That makes it illegal to deny services, employment, accommodation and similar benefits to individuals based on their gender identity or gender expression within a federal regulated industry.

Otrā linkā bija jēdzienu skaidrojumi, kur, kāds pārsteigums, protams, ka pie "gender expression" cita starpā ir arī pieminēti vietniekvārdi.

Taču no šīm lietām man pagaidām nesavelkas, ka tad, ja kāds Kanādā atsakās paziņu uzrunāt par x, tad būs pants. Kur tas varētu ietekmēt cilvēku parasto ir, piemēram, tā pati darba vide. Bet ne jau kā pants, bet gan jau kā pārrunas ar HR cilvēkiem, kas mēģinās pārliecināt, lai beidz būt tik kaprīzs un tak lai uzrunā cilvēku tā, kā cilvēkam patīk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Aha, Latvijas lielākā problēma pc sakarā. ;)
Tavs "appeal to ridicule" liek man justies slikti dēļ tā, ka mans viedoklis tiek noniecināts un netiek uztverts nopietni.
A nu ka iedarbini savu empātiju! ;)

> Bet kas tieši tev liekas klīrīgi to vietniekvārdu sakarā?
Absolūti viss, manuprāt, tā ir viena grandioza kaprīze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skat. augstāk jautājumu, ko es uzdevu axsys, tev tas pats jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu pilngadīgs baltais vīrietis un nevienu nepis cik komfortabli es jūtos vai arī kādi būtu mani iebildumi pret attieksmi. Man Up or Grow Some Balls is all the sympathy I get. Un palēnām es to sāku novērtēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas ir ļoti bēdīgi, ja nevienu nepiš. Varbūt tev ir vērts pamainīt/papildināt savu draugu/paziņu loku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē! If I feel bad and somebody feels sorry for me, then why not double up the effort? Cilvēkam ir vajadzīgs atbalsts, kad ar viņu notiek reāli sūdi, ikdienas pašsajūta ir katra paša personīgā atbildība.

(Reply to this) (Parent)